Vitamīni ir organiskas vielas, kas ir ļoti svarīgas, lai cilvēks būtu vesels un enerģijas pilns. Vitamīni organismā lielākoties neveidojas, tāpēc tie ir jāuzņem ar uzturu.
Vitamīnu sastāvs:
Saprestes pulveris - tablete sastāv no vitamīnu pulverīša. Dažreiz viela var būt līdzīga ziedei, un to iestrādā kapsulās. Šīs vielas ekstrahē(1) no dabiskiem produktiem vai sintezē(2) mākslīgi.
Palīgvielas - pulverīšus satur kopā, un bez tām tablete sadruptu.
Apvalks - pasargā vitamīnus no apkārtējās vides iedarbības - saules gaismas, mitruma, tempretūras. Krāsas, ko izmanto vitamīnu pārklāšanai ar apvalku, ir cilvēkam nekaitīgas un atļautas zāļu, pārtikas ražošanā.
Vitamīns A - dzīvnieku izcelsmes A vitamīnu retinolu izdala no zivju aknām, bet augu izcelsmes A vitamīnu karotīnu - no burkāniem un ķirbjiem. Mūsdienās lielāko daļu vitamīna A ražo sintētiski.
B1 jeb tiamīns - visām dzīvajām būtnēm nepieciešams savienojums, taču tikai vienšūņi, sēnītes un augi "prot" to sintezēt.
B2 (Riboflavīnu) - iegūst no glikozes, melases vai sojas pupiņu eļļas.
B3 (Niacīns vai niacinamīds) jeb vitamīns PP. Nikotīnskābe pirmo reizi sintezēta, pētot nikotīnu, 1873. gadā.
B5 (Pantotēnskābe) - Vēl nesen šo vitamīnu ražoja no ļoti indīgām vielām, piemēram, formaldehīda un cianīda, bet 1995. gadā Ķīnā to radīja, izmantojot sēnīti "Fusarium oxysporum".
B6 (Piridoksīns) - ražo, izmantojot zarnu nūjiņu "Escherichia coli".
B9 (Folskābe) - iegūst, izmantojot ģenētiski pārveidotas baktērijas "Lactococcus laactis".
B12 (Ciānkobalamīns) - sintezē bakteriju un aļģu organismi.
Vitamīns C (L-Askorbīnskābe) - 90. gados izgudroja tehnoloģiju askorbīnskābes ražošanai ar īpašu mikrobu palīdzību.
…
