Figurālā kompozīcija mums nemaz nemanot jau ir aizsākusies kopš seniem laikiem, kad mūsu senči izveidoja alu zīmējumus, kuros tika atainoti dažādi sadzīviski notikumi vai vienkārši - cilvēki. Tā pat kā agrāk un caur gadsimtiem ejot, šī cilvēku kompozīcija gleznās ir populāra arī mūsdienās.
Kompozīcija
Kompozīcija ir mākslas darba plānveidīga uzbūve.
Ar vārdu “kompozīcija” apzīmē grafisku paņēmienu kopumu, ar kura palīdzību mākslinieks organizē gleznu.
Apzīmējumu kompozīcija (compositio) 1453.gadā ieviesa itāliešu teorētiķis Leons Batista Alberti.
Kompozīcija izceļ dažus tēlus vai motīvus, pieklusinot citus; tā nošķir dziļuma plānu un priekšplānu (perspektīvu), veido līdzsvaru (simetriju) vai asimetriju, kas attiecīgi rada harmonijas vai – gluži pretēji – sprieguma un nestabilitātes iespaidu.
Figurālās kompozīcijas galvenā sastāvdaļa gleznā ir cilvēks – tajā nav stingru portretu, bet gan kompozīcija par cilvēkiem vidē, kas veic kādu darbību.
Piļu jeb palaco būvniecība Florencē norisinājās jau 13.gs. beigās un 14.gadsimtā, bet plašu vērienu ieguva 15. gadsimtā.
Tā tika izstrādāta kā parasta trīsttāvu dzīvojamā ēka.
Par pagalma sienu skulpturālu dekoru kalpoja virs galerijas arkādes frīzes joslā izvietotie medaljoni ar ciļņiem, kuros atveidoja dažādas lakoniskas, figurālas kompozīcijas,piemēram, alegorijas vai parafrāzes par antīko mitoloģiju.…