Fizioloģijas pamatprincipi

Cilvēka organisma šķidrumi
Intracelulārie šķidrumi 45-50%
Ekstracelulārie šķidrumi 50-55%
Intravaskulārie šķidrumi 15% (asinis 12%;plazma; limfa-3%)
Ekstravaskulārie sķidrumi 35-40% (šūnstarpu šķidrums 30-35%; speciālie šķidrumi 5%-likvors, lovītavu šķ., ācs ābola šķ., iekšējās auss šķ.)
Homeostāze
Homeostāze – visu organisma iekšējās vides sastāvdaļu kopēja īpašība, tiem raksturīga fizikāli ķīmisko parametru (ķīmiskais sastāvs, pH, temperatūra, spiediens) relatīva stabilitāte, kaut ārējās vides parametri var mainīties ļoti plašā diapazonā.
Homeostāzes galvenais uzdevums: nodrošināt iekšējās vides nemainīgumu.

Homeostāze
Homeostāzes jēdziens ir cieši saistīts ar adaptācijas fenomenu. Homeostāze ir ģenētiski fiksēta organisma spēja pielāgoties ārējās vides apstākļiem.
Adaptācija-audu, orgānu un organisma kopumā funkciju vadība, pielāgojoties mainīgajiem eksistences apstākļiem. Konkrētas funkcijas vadība-mērķšūnas aktivitātes ierosināšana vai pārtraukšana.

Homeostāze
Homeostāzes procesu nodrošina regulācijas mehānismi.
Stabilizējamie parametri:
1. Asins gāzu sastāvs (skābeklis, slāpeklis);
2. Jonu koncentrācija (Na, K, Mg, Cl, utt);
3. Osmotiskais spiediens, ko nosaka plazmā esošās neorganiskās vielas – dažādi sāļi.
Spiediena stabilizācijā galvenā nozīme ir izvadprocesiem nierēs, kuru neirohumorālajā regulācijā piedalās osmo receptori hipotalāmā.
4. pH līmenis (7.32 – 7.45, 7.4 – neitrāla vide);
5. Temperatūra – 36.5 – 38.6

…