Fosilais kurināmais 17.,18.gadsimtā

Fosilais kurināmais
Rodas dedzinot koku un pārakmeņojušos koku, iegūst no zemes dzīlēm, tajā skaitā no oglēm, naftas un naftas produktiem, dabasgāzes, kūdras
Pārakmeņojies koks jeb fosilais kurināmais (ogles, nafta, dabas gāze) rada daudz vairāk oglekļa dioksīdu
20. gs. laikā strauji pieauga fosilā kurināmā dedzināšana, kā arī mežu izciršana, mainot Zemes atmosfēras dabisko oglekļa īpatsvaru
Šobrīd fosilo resursu pietiks vēl aptuveni piecdesmit gadiem.

Enerģija 17.gs.
Ogles telpu apsildei
Ogļu ieguve un to eksportēšana kļuva par plaukstošu biznesu
Mežus izmantoja kokogļu ražošanai
Kokogles izmantoja dzelzs kausēšanā, metālu apstrādē
Enerģētiskā krīze 1630.gadā
Ap 1700.gadu cilvēki iemācījās izdalīt sēru no oglēm.
Enerģija 18.gs.
Pieprasījums pēc oglēm pieaug
Nozīmīgs atklājums – tvaika dzinējs, izgudro Tomass Ņūkomens 1712.gadā
To izmantoja gruntsūdens sūknēšanai no dziļām ogļraktuvēm
Enerģiju, kas iegūta, sadedzinot kurināmo, varēja pārveidot cita veida enerģijā – kustības enerģijā
Tas nodrošināja iespēju darbināt mašīnas ar oglēm
Tā kā ogļu bija pietiekami, varēja darbināt lielu skaitu mašīnu.…