Īsa fotosintēzes vēsture.
Pirms 3,4 miljardiem gadu organismi apguva fotosintēzes procesu - prasmi iegūt barības vielu - glikozi no Saules gaismas, oglekļa dioksīda un ūdens. Šis process kalpoja par pamatu tālākai dzīvības attīstībai - fotosintēzes atlikuma produkts ir skābeklis, ko organismi izdala atmosfērā. Skābekļa saturs Zemes atmosfērā laika gaitā lēnām pieauga un skābekļa mijiedarbībā ar kosmisko radiāciju izveidojās ozona slānis, kas pasargā Zemes virsmu no augstākām dzīvības formām kaitīga kosmiskā starojuma.
Fotosintēze
Augi izmanto Saules enerģiju ar fotosintēzes palīdzību, lai savienotu izejvielas, kas atrodamas augsnē, veidojot šķiedras un augu eļļas, kā arī materiālus, kas nepieciešami auga izdzīvošanai. Šīs saites līdzinās sīkām gumijas aukliņām, ko augs izmanto, lai cieši saturētu kopā augsnes pamatvielas, kas veidojas no Zemes barības vielām. Šīs ķīmiskās saites pārvērš aizklīdušos atomus labi organizētās molekulās, tās pārvērš molekulas organiskā vielā, organisko vielu – auga stumbros, saknēs, zaros, ziedos un sēklās. Zaļajiem augiem piemīt spēja uzņemt gaismas enerģiju un pārveidot to ķīmiskā enerģijā. Kā katalizators darbojas augu hlorofils, kas veidojas no ogļskābās gāzes, skābekļa un glikozes. …
