Dzimis 100. gada p.m.ē. 13. jūlijā, Romā.
Cēzars nāca no dižciltīgas ģimenes. Viņa tēvs bija Gajs Jūlijs Cēzars vecākais, bet māte Aurēlija Kotta.
Saukts par vienu no izcilākajām un spilgtākajām personībām visā Senās Romas vēsturē.
Romieši Cēzaru dievināja, viņš prata tiem patikt, jo bija politiķis, lielisks orators kā arī rakstnieks un kara stratēģis.
Karjeras laikā ieņēmis dažādus amatus- kvestors (mantzinis), edils (gādā par pilsētas labiekārtošanu, par izrādēm un pārtikas piegādi), pretors (nākamais amatvīrs aiz konsula, realizēja augstāko tiesas varu), prokonsuls (bijušais konsuls, kas pārvalda kādu provinci), konsuls (augstākais amatvīrs republikā) un citus.
Daļa vēsturnieku nebeidz slavēt Jūliju Cēzaru par to, ka viņš licis pamatus Romas impērijai republikas pagrimuma laikos. Citi viņu nosoda un dēvē par cinisku un varaskāru tirānu.
60. gadā pirms mūsu ēras Cēzars tika ievēlēts par konsulu uz vienu gadu , faktiski par Romas vadītāju. Cēzara pakļautībā bija pilsētu valdes un armija, kaut gan vara tika dalīta ar otru konsulu.
Romieši, apbrīnodami Cēzara panākumus, pakļāvās viņa varai. Tie uzskatīja, ka vienpersoniska vara dos atelpu pēc pilsoņu kariem, un piešķīra viņam diktatūru uz visu mūžu. Tā jau bija pilnīgi atklāta tirānija. Vienpersoniskai varai, kas nevienam nav atbildīga, pievienoja klāt neierobežotu laiku. …