Ģeocentriskā pasaules sistēma –
seno laiku uzskats par Zemi kā nekustīgu Visuma centru, ap kuru riņķo Saule un visi pārējie debess spīdekļi. Ģeocentrisko pasaules sistēmu izveidoja sengrieķu zinātnieki Aristotelis un Ptolemajs.
Teorijas pirmsākums
Sengrieķu novērojumus un pieredzi izanalizēja un sakārtoja vienotā dabaszinātņu sistēmā sengrieķu zinātnieks Aristotelis. Pamatojoties uz ikdienas pieredzi, viņš pieņēma, ka Zeme ir nekustīga un atrodas pasaules centrā, bet visi debess ķermeņi un zvaigznes griežas ap to. Aristotelis uzskatīja, ka Saule, Mēness, planētas un zvaigznes ir piestiprinātas pie caurspīdīgām, riņķojošām sfērām. Vistuvāk Zemei atradās Mēness sfēra, bet vistālāk - zvaigžņu sfēra.
Planētu kustībaLai izskaidrotu planētu cilpveida kustību, Ptolemajs pieņēma, ka katra planēta kustas pa nelielu apli – epiciklu, bet epicikla centrs kustas pa lielāku apli – deferentu. Izmantojot Ptolemaja teoriju, varēja samērā precīzi noteikt spīdekļu stāvokļus ilgākam laika periodam uz priekšu. …
