Vienu no darbu skolas kustības virzienu vadīja Georgs Keršenšteiners. Noliedzot mācīšanos tikai no grāmatām, viņš iestājās par skolēnu roku darbu, kā arī patstāvīgu garīgu darbu. Keršenšteiners ieviesa skolās darbnīcas, ciešāk sasaistīja skolu profesiju, vadoties pēc sadarbības ar amerikāni Džonu Djūiju, viņš uzsvēra domāšanu darbojoties. Lielu nozīmi Keršenšteiners piešķīra rakstura veidošanai darbā un uzsvēra darba nozīmi profisionālajāizglītībā ar profesionāli orientētu saturu.
Keršenšteiners bija profesionāls pedagogs (ģimnāzijā mācija matemātiku, dabas zinātnes) un metodiķis, kā arī izglītības darba organizātors. Keršenšteiners uzsvēra, ka intelektuālā, estētiskā, darbaudzināšana par izglītību kļūst tikai tādā gadījumā, ja tā nodrošīna personības pašrealizēšanos, bet nepilnvērtīgi attīstas mācīšanās prasmes un spējas izraisa skolēnos intereses par mācību darbību pamazināšanos, garlaicību un virspusēju zināšanu apguvi.
Georgs Keršenšteiners uzsvaru liek uz skolotāju kā audzinātāju vienā personā. Viņš ar piemēriem norāda cik daudzi audzinātāji vēlākajā savā darbībā ir kļuvuši par teicamiem skolotājiem. Par galveno priekšnoteikumu skolēnu prasmīgai mācību apguvei Keršenšteiners izceļ paša skolotāja prasmi un profesionalitāti. Lai kļūtu par ideālu skolotāju ir jābūt apveltītam ar dažādām praktiskām, profesionālajām un psiholoģiskām spējām.
…