Literatūra 19. gadsimtā
19. gadsimta 50. gados ( līdz ar nacionālo atmodu un jaunlatviešu kustību ) sāka attīstīties latviešu nacionālā literatūra. 19. gadsimta 70.—80. gados latviešu literatūrā iezīmējās tautiskais romantisms, kura spilgtākie pārstāvji bija Auseklis un Andrejs Pumpurs.
Eduards Veidenbaums 19. gadsimta 80. gados uzsāka jaunu laikmetu latviešu dzejā. Nākamajā desmitgadē ienāca Aspazija, viņas darbos parādījās arī feminisma idejas. Dzejas attīstību veicinājis arī Jānis Poruks. Nozīmīgs 19. gadsimta beigu rakstnieks bija Rūdolfs Blaumanis, kas aizsāka psiholoģiskā reālisma tradīciju latviešu literatūrā.
Literatūra 20. gadsimtā
20. gadsimta sākumā veidojās pārmaiņas dzejniecībā, kad latviešu rakstnieki iepazinās ar krievu un franču simbolisma darbiem.
20. gadsimta 20. gados iezīmējās ekspresionisms, kā arī impresionisms, starp kura pārstāvjiem bija Jānis Akuraters, Jānis Jaunsudrabiņš, Kārlis Skalbe.
20.—30. gados literatūrā pastāvēja romantisms, kā arī tika meklēts modernisms. Pēc valsts apvērsuma 1934. gada maijā Aspazija, Vilis Plūdons un Edvards Virza un daži citi rakstnieki kļuva par tā sauktajiem galma dzejniekiem, kas valsts vadoņa tēlu izvirzīja par ideālu.
…