Graudzāles

Graudzāļu dzimtas augu kopīgās pazīmes
1) Ziedi sakopoti ziedkopās – saliktā vārpā vai skarā.
2) Auglis ir grauds.
3) Stumbrs – apaļš, ar dobu vidu, stumbram ir mezgli un posmi.
4) Lapas – garas, šauras, maksti aptver stumbru. Lapām paralēls dzīslojums.
5) Attīstīta bārkšsakņu sistēma.
6) Barības vielas ir uzkrātas sēklas endospermā.
7) Parasti ir viengadīgi un daudzgadīgi lakstaugi, kokveida formas sastopamas subtropu un tropu zemēs.
Graudzāļu dzimtā apvieno apmēram 8000 – 10000 sugu. Latvijā ir sastopamas 156 sugas.

Auga uzbūve
Rudzi
Rudzi ir svešapputes augi, tos apputeksnē vējš.
Rudzi zied agrās rīta stundās siltā, saulainā laikā.
Pēc apputeksnēšanās un apaugļošanās uz sēklotnē esošo apaugļoto šūnu no lapām un stumbra plūst barības vielas, attīstās auglis – grauds.
Grauda nogatavošanās ilgst ilgāku laiku. Vispirms ir piengatavības, tad seko dzeltengatavības un pilngatavības fāze.
Kvieši
Kvieši mūsdienās ir viens galvenajiem kultūraugiem.
Kviešiem ir salikta vārpa.
Kviešu vārpiņā ir no 2 līdz 9 ziediem (2 augšējie ziedi katrā vārpiņā - neattīstījušies).
Akotainajiem kviešiem plēksnes ir ar garu akotu, bet mīkstajiem kviešiem ir bez akota.
Graudi kviešiem ir kaili un viegli izbirst no plēksnēm.…