Secinājumi
Grieķija ir galvenais ES palīdzības saņēmējs, t.i. aptuveni 3,3% no
gada IKP;
No 2003. g. līdz 2007.g. bija vērojams Grieķijas ekonomikas pieaugums
par 4%, tas saistīts ar Atēnu olimpiskajam spēlēm un ar kredītu
pieejamību;
Pasaules finanšu krīzes, stingrāku kreditēšanas nosacījumu, un
Atēnu nespējas samazināt pieaugošo budžeta deficītu, ko izraisīja valsts
ieņēmumu samazinājums un izdevumu palielinājums, 2009. gadā
Grieķijā notika ekonomikas lejupslīde;
Ekonomika saruka par 2% 2009. gadā, un par 4,8% 2010. gadā;
Grieķija pārkāpa ES budžeta deficīta kritēriju (ne vairāk kā 3% no IKP)
2001.g. – 2006.g., tad sasniedza to 2007.g. un 2008.g., bet 2009.g.
budžeta deficīts sasniedza 15,4% no IKP;
2010. gada budžeta deficīts 10.5% no IKP;
Valsts parāds, inflācija, un bezdarba līmenis ir virs
eiro zonas vidējā rādītāja, savukārt ienākumi uz
vienu cilvēku ir zem eiro zonas vidējā rādītāja.
Priekšlikumi
Jāsamazina izdevumus un jāpalielina valsts
aparāta efektivitāti;
Jāpalielina valsts darbinieku iemaksas apjomu pensijas fondos;
Pakāpeniski jāsamazina ierēdņu skaitu, ierobežojot darba vietas,
kā arī izmantojot vairāk IT tehnoloģijas;
Jānostiprina darba efektivitāti tādās svarīgās jomās kā medicīna
un izglītība, palielinot algas darbiniekiem, atkarībā no to darba ražīguma;
Jānostiprina cīņu pret korupciju valsts sektorā, jo īpaši saistībā
ar ES fondiem;
Jānostiprina cīņu pret izvairīšanos no nodokļu maksāšanas privātajā
sektorā.
…
