Grieķijas arhitektūra

Vienas no senākajām kapenēm Grieķijas teritorijā atklāja 2008. gada 6.martā. Tās ir sliktā stāvoklī, jo veicot būvdarbus pirms to atklāšanas tām pāri pārbrauca buldozers. Kapeņu vecums ir apmēram 3 tk gadu.
Homēra periods
11.-8.gs.p.m.ē.
Arhitektūra mazattīstīta. Templus būvēja no koka.
Arhitektūra, būvformas un plānojums līdzīgs kā megaronam Mikēnās.
Līdz mūsdienām palikušas tikai dzīvojamo ēku un templu drupas(Artemīdas templis Spartā).
Arhaikas posms
7.-6.gs.p.m.ē.
Strauja kultūras attīstība. Templi pagaidām mazos izmēros.
Veidojās pilsētas ar kulta centru – svētnīcu (akropoli) un sabiedrības centru (agoru), ap kuru bija izvietoti dzīvojamie kvartāli un sabiedriskās ēkas: buleitēriji (pilsētas padomes ēkas), stojas (pastaigu galerijas), leshas (sabiedrības saietu ēkas), teātri, stadioni, palestras (sporta skolas), gimnasiji (skolas).
Galvenā pilsētas celtne bija templis, kur atradās dieva – polisas aizāgņa statuja un valsts kase. No sena mājokla (megarona) attīstījās grieķu templu tipi:
antu templis (cēla no kalkakmens, sānsienu pagarinājumi jeb anti)
Prostils (mazs templis) un amfiprostils
dipters (vissarežģītākais tips)
peripters (izplatītākais veids - Hēras templis Pēstā, Zeva templis Olimpijā)
Sākotnēji templus cēla no koka, vēlāk no akmens vai kalķakmens kvadrātiem bez saistvielām. …