Par romānu
Romāns sarakstīts 1987. gadā – laikā, kad gaisā jau virmoja neatkarības vēsmas, bet nākotne vēl bija miglā tīta –, pirmo reizi publicēts žurnālā Avots 1988. gadā, bet grāmatā pirmo reizi izdots 1990. gadā.
Romāns ir par mākslinieku un citādi domājošo dzīve 20.gadsimta 50.gados Latvijā. Par to, ka inteliģence ir iecienījusi franču kultūru un Dagmāras dzīvoklī notiek šīs grupas sarunu pēcpusdienas, uz kurām kādu dienu ierodas mākslinieks Kārlis Dobe,kuru uzaicināja gleznotājs un draugs (vēlāk nodevējs) Olafs Šubins.
Romānam ir gredzenveida kompozīcija- romānu gan sāk, gan beidz Ērika.
Kapēc Ugunszīme? –Ir tāds tautas ticējums- ja ugunsgrēka liesmas ierauga topošā māte, tad bērns iemanto ugunskrustu vai Dieva izredzētības zīmi. Un romānā 9 dienas pirms dzimšanas Magda redzēja, kā deg baznīca, tapēc Ērikai uz deniņiem ir ugunszīme ar liesmojošu baznīcas torni.
GALVENIE VAROŅI
Dagmāra- ‘’franču grupas’’ vadītāja, franču tulkotāja un talantīga pasniedzēja. Atbalstīja Rietumu mākslu. Organizēja inteliģences pulcēšanos ‘’Dagmāras pēcpusdiens’’, tur arī satika Kārli.Tika izsūtīta,pec tam, kad centās pārdot grāmatas, lai nopirktu Ziemassvētku dāvanu Kārļa mammai, kas arī ir izsūtīta uz Sibīriju. Pirms izsūtīšanas viņa ar Kārli svinēja 5 mēnešu kāzu jubileju.
“Durvis atvēra neliela auguma tumšmate ar Polas Negrī frizūru. Melna, pieguļoša kleita ar apaļu izgriezumu un papiross nervozos, kustīgos pirkstos. Dagmāra.” – šādi Kārlis viņu redz.
Kārlis- jauns gleznotājs, kura māte(Viktorija Dobe) ir Sibīrijā un kura sieva Dagmāra arī tiek izsūtīta. Pēc 4,5 gadiem jau gandrīz nedoma par Dagmāru. Ērikas tēvs.
«Garš kā jau basketbolista dēls, bet kalsns kā māte- deju skolotāja. Un tās «briesmīgās zilās», kā Dagmāra teica, acis! Taisns, skulpturāls zods, īsi apgriezti, brūni, mīksti mati. Baltais pletkrekls gan viņam izskatījās ķēmīgi. Dagmāra bija radusi vīru redzēt ,elnajā strādnieku halātā , un tāds viņš šķita spēcīgāks, noteiktāks.»
…
