Etioloģija
HP klasifikācijai tiek ieteikta tā dēvētā TIGAR-O sistēma, kas mūsdienu zināšanas par šo slimību atspoguļo precīzāk nekā agrāk lietotās sistēmas. Šajā sistēmā HP veidi ir sakārtoti pēc to cēloņu izplatības; sistēmas apzīmējums ir abreviatūra, ko veido HP nosaukumu sākumburti.
Industriāli attīstītās valstīs, arī Latvijā, visizplatītākais HP cēlonis (aptuveni 80% gadījumu) ir alkohola lietošana, taču hronisks iekaisums rodas tikai tad, ja alkohols lietots ilgstoši – vidēji 17 gadus [8]. Dažas dienas ilgusi nepārtraukta alkohola lietošana pat lielās devās HP neizraisa. Šajos gadījumos var rasties akūts pankreatīts, kas dažreiz pāriet HP (tikai tad, ja smaga akūta pankreatīta dēļ rodas liela nekroze, kuras vietā veidojas saistaudi). HP parasti attīstās tad, ja pacients ik dienu ir lietojis 150 gramus alkohola (pārrēķinot uz 96o spirtu). Drošas devas lielums alkohola hroniskas lietošanas gadījumā nav zināms, jo dažiem cilvēkiem aizkuņģa dziedzeris ļoti viegli pakļaujas alkohola postošajai ietekmei. Kritiskā robeža, kuru pārsniedzot, atsevišķos gadījumos jau var rasties HP, sievietēm ir 20 g, bet vīriešiem – 40-60 g dienā, taču ļoti daudziem aizkuņģa dziedzeris paliek neskarts arī tad, ja alkohols lielā devā ir lietots pat vairākus desmitus gadu.
Tātad, lai rastos HP, bez alkohola ir vēl kāds cits aizkuņģa dziedzeri bojājošs (vai aizsargājošs) nosacījums, kura daba pagaidām nav zināma. Trekns ēdiens HP neizraisa. Neatkarīgs HP riska faktors ir smēķēšana, kas turklāt arī vairākkārt palielina alkohola bojājošo ietekmi uz aizkuņģa dziedzeri.
HP biežāk novērojams hiperparatireozes (palielināta kalcija koncentrācija serumā) slimniekiem un nieru mazspējas (hroniskas hemodialīzes) gadījumā. HP var izraisīt daži medikamenti, piemēram, ciklosporīns un fenacetīns, taču Latvijā šos medikamentus lieto reti. Idiopātiska HP izraisītājfaktoru daba nav skaidra. Izšķir agrīna sākuma (līdz 20 gadu vecumam) un vēlīna sākuma (pēc 50 gadiem) idiopātisku HP. Vidēja vecuma sievietēm dažreiz ir pankreatītam raksturīgas vēdersāpju lēkmes, bet izteiktas aizkuņģa dziedzera struktūras pārmaiņas nenotiek (tā dēvētais minimālu pārmaiņu pankreatīts). Šo HP paveidu var konstatēt, veicot aizkuņģa dziedzera bioptāta histoloģisku izmeklēšanu, – šis izmeklējums jāveic nenoskaidrota cēloņa vēdersāpju lēkmju gadījumā. Tā saucamais tropu pankreatīts sastopams tikai tropu klimata zemēs.
…
