IBM pirmais personālais dators
1981. gada augustā IBM izlaida savu pirmo personālo datoru. Tam bija 8080 procesors, divas diskešu lasīšanas ierīces un vienkrāsains ekrāns, tas maksāja $ 3200. Tam bija 2 lielas priekšrocības – moduļu struktūra un atklātā arhitektūra. Atklātā arhitektūra nozīmē spēju pievienot papildus ierīces un palielināt programnodrošinājumu. Pirmo reizi personālo datoru vēsturē radās iespēja paplašināt datora iespējas, izmantojot citu ražotāju aparatūru un programmatūru. Papildierīces pieslēdza tieši mātes platei caur speciāliem paplašināšanas slotiem. Moduļu struktūra noteica, ka visai jaunajai aparatūrai un programmatūrai jābūt savietojamai ar vecajām pēc principa “no augšas uz leju”, t.i., jaunākām izstrādājumu versijām jāuztur visu iepriekšējo versiju iespējas. Citas firmas uztvēra šo principu un sāka izlaist IBM savietojamus datorus.
Intel 8088 mikroprocesors
Pirmajiem IBM PC modeļiem bija Intel 8088 mikroprocesors un 64 kB operatīvā atmiņa, programmas un datus ielādēja un glabāja uz magnetofona lentes. Bija arī mīksto disku diskdzinis un iebūvēta programmēšanas valodas BASIC versija. Drīz parādījās šī datora uzlabotais variants, nosauktais par “paplašināto” – IBM PC/XT (Personal Computer / Tended model). Tai magnetofona vietā bija otrs diskdzinis, kuru varēja nomainīt ar cieto disku (ar ietilpību 10 – 20 MB). Šis modelis uzturēja videosistēmu CGA (Color Graphics Adaptor), kura spēja nodrošināt 4 krāsas un nelielu izšķirtspēju.
Konkurence
Konkurence piespieda IBM izstrādātājus atteikties no atklātās arhitektūras principa un izlaist jaunas paaudzes datorus PS/2 (Personal System/2). Tiem bija uzlabota sistēmas šina uz mikrokanālu arhitektūras (Microchannel Architecture, MCA) bāzes. Jaunais modelis bija komplektēts ar videosistēmu VGA (Video Graphics Array), kura uzturēja 256 krāsas un augstu izšķirtspēju. Lai pilnībā izmantotu jaunās aparatūras iespējas, bija nepieciešams jauns programnodrošinājums. Taču galvenie programnodrošinājuma ražotāji nesteidzās ar jaunā modeļa pabalstīšanu, jo tas vairs nebija savietojams ar citiem datoriem.
Compaq un IBM
Uz jaunā mikroprocesora Intel 80386 bāzes pirmo datoru radīja firma Compaq. Drīz arī IBM uz šī mikroprocesora bāzes izlaida savu jauno PS/2 saimes datoru. Uzlabotā arhitektūra nodrošināja ātru datu apmaiņu. Taču arī šim modelim trūka pietiekošs programnodrošinājums.
Mikroprocesors - 80486
Drīz korporācija Intel sāka ražot vēl jaudīgākus mikroprocesorus – 80486, kurus uzreiz sāka pielietot firmas Apricot, Compaq, AST un Zenith, ražojot modeļus PC 486. Pati IBM gan sevišķi neizvērsa šāda tipa datoru ražošanu.
Intel Pentium
1993. gada 22. martā firma Intel paziņoja par jauna Pentium procesora ar takts frekvenci 66 un 60 MHz ražošanas uzsākšanu. To nosauca par P5. Tā kā ASV ražojumi, kuru nosaukumi sastāv no cipariem nav aizsargāti ar autortiesībām, procesors ieguva burtu nosaukumu – Pentium. Tādējādi firma pasvītroja sava ražojuma novatorisko raksturu un vienlaicīgi aizsargājās no konkurentiem.
1995. gads iezīmējās ar Intel konkurējošo firmu panākumu strauju kāpumu. Nopietni sevi pieteica firmas Cyrix, AMD un Nex Gen. Pārdošanā parādījās datori ar līdzvērtīgas ātrdarbības procesoriem CyrixM1 un vēlāk arī AMD K5. 1997. gada janvārī firma Intel izlaida procesoru Intel Pentium MMX (Pentium ar MMX tehnoloģiju). Tas gan nav jāuzskata par tik lielu tehnisku jauninājumu kā Pentium sērijas iesākšana. Šī MMX tehnoloģija (tāpat kā 16 bitu un 32 bitu programmu lietošana) vairāk saistās ar programmātiskām novitātēm, nevis tehniskām.…
