Ārstēšana pēcoperācijas periodā:
R e zī̌ m s - agrīna aktivizācija, ārstnieciskā fizkultūra.
D i ēt a - atkarīga no izdarītā operācijas apjoma. Slimnieka barošanu uzsāk pēc peristaltikas atjaunošanās.
Medikamentozā ārstēšana. Slimniekam turpina dezintoksikācijas un aizvietojošo infūzu terapiju. Nozīmē antibiotikas, atsāpinošo terapiju. Stimulē zarnu darbību, nozīmējot:
1) zarnu trakta peristaltiku normalizējošos līdzekļus - metoklopramīdu (cerukāls, gastrosils, reglāns, elitāns), ciomperidonu (motiliums), cisaprīdu, propulsīnu u.c;
2) zarnu darbības stimulatorus - antiholīnesterāzes preparātus (prozerīns, aceklidīns), simpātiskās nervu sistēmas blokatorus (ornīds, piroksāns, obzidāns, inderās)
3) hipertoniskās un tīrosā̌s klizmas;
4) polarizējošos maisījumus - Sol. KCI 3% 30,0 + SoL Gucosae 5% 250,0 + insulīns 4 vien. + Sol. Magnesii sulfunci 25% 10,0 + B-, vitamīnu 2,5% 2,0 + vit.C 5% 5,0 (hipokaliēmija uztur zarnu parēzi!).
Komplikācijas pēcoperācijas periodā:
novēro apmēram 30 % slimnieku. Bieži no tām ir:
1. Peritonīts.
2.Operācijas brūces sastrutošana.
3.Anastomozes šuvju nesaturēšana.
4. Hepatorenlais sindroms.
5.Izteiktas toksikozes.
6. Atkārtoti ileusi.
7. Pneimonijas, trombembolijas u.c.
coperāciju periodā augsta letalitāte - 13-18%. Tās samazināšanā galvenā nozīme ir agrīnai hospitalizācijai un savlaicīgai operācijai.
…
