Ingas Ābeles grāmata „Sniega laika piezīmes” ietver vairākus savā starpā nesaistītus stāstus. Katrā no tiem ir attēloti dažāda vecuma cilvēki un to šķietami parastās ikdienas atsvaidzināts pārstāsts. Ļoti tēlaini ir aprakstītas šo tēlu domas dažādās situācijās, kas ļauj pašam lasītājām pat mazliet „pieslēgties” tēla domāšanas veidam. Praktiski visos stāstos ir parādītas cilvēku savstarpējās attiecības, to sarežģījumi un atrisinājumi. Daži stāsti ir jālasa vismaz divreiz, lai atrastu tajos paslēpto dziļo domu. Patiešām piemērota grāmata gariem, tumšiem rudens vai ziemas vakariem.
Tēma:
Cik liela nozīme cilvēka dzīvē ir patiesības, strauju notikumu vai, tieši pretēji, pilnīgi nekustīgiem mirkļiem.
„Esmu pilsētas meitene”, tā Ieva savā naivumā attaisnojās Pāvilam, kad, braucot uz laukiem, nebija paņēmusi līdzi ne zābakus, ne arī ziemas apstākļiem piemērotu apģērbu. Strīdos ar Pāvilu ietiepās un saglabāja spītīgumu pat tad, kad puisis centās „izlīdzināt” abu attiecības. Ieva bija diezgan neizlēmīga. Viņa daudz domāja par abu attiecībām, to pamatu. „Kāpēc es skaidri zinu, cik maksā man piederošās lietas, bet nezinu, vai mīlu cilvēku, ar kuru kopā vadu dzīvi?”. Ieva daudz dzīvo sapņos un cenšas tos savā veidā iesaistīt arī reālajā dzīvē.
Pāvils par spīti biežajiem strīdiem ar Ievu, viņu ļoti mīl. Tas izpaužas puiša rūpīgumā, apsienot meitenes plāni ģērbtās kājas ar lupatām, kad priekšā tāls ceļš aukstumā un salā. Arī ceļa laikā viņš nepārtraukti uzmana, lai ar Ievu viss būtu kārtībā un viņai nesaltu. Lai arī abiem bieži rodas strīdi, Pāvils ir tas, kuram nepatīk ilgi būt naidā, un viņš cenšas rast abu starpā mieru.
…