Galvenās ziņas
Inki bija neliela indiāņu cilts, kas 12. – 13. gadsimtā izveidoja vienu no senākajām Dienvidamerikas civilizācijām.
Pirmā Dieva-Imperatora Manko Kapaka pēcteču vadībā ātri vien nelielā pilsētvalsts pievienojot sev jaunas un jaunas teritorijas kļuva par visdiženāko Amerikas indiāņu valsti – Inku Impēriju. Līdz tās sabrukumam tā aptvēra gandrīz visu Andu kalnu grēdu un Dienvidamerikas kreiso krastu.
Valsts pārvalde Inku Impērijai bija praktiski viena cilvēka rokās. Tā bija lieliski organizēta pārvalde, kas aptvēra visas dzīves sfēras, arī privāto. Tā bija federāla impērija, sadalīta vairākos reģionos ar savu valdnieku, kurš pakļāvās Sapa Inkam.
Oficiālā valoda bija Kuečuva jeb Runa Šimi..
Inku impērija gāja bojā spāņu iekarotāju iebrukuma rezultātā 1533. gadā.
Sabiedriskā iekārta
Inki dzīvoja kopienās, ko veidoja zemkopju ģimenes. Tai bija pārvaldnieks, bez kura atļaujas inki nevarēja atstāt kopienu. Tie nodarbojās ar lauksaimniecību, bet visa zeme piederēja galvenajam inkam.
Sapa Inka un priesteri dzīvoja un zemkopju rēķina, visiem inkiem bija jāstrādā augstāko personu liktais darbs; valstī valdīja strikts darba dalījums un katrs darīja sev piemērotu darbu.
Aristokrāti bija īpašs slānis, kuri krasi atšķīrās no vienkāršajiem iedzīvotājiem apģērba un dzīvesveida ziņā. Tiem bija grezns apģērbs, izrotāts ar dārgakmeņiem un zeltu. …
