Itālija oficiāli Itālijas Republika ir valsts, kas atrodas Apenīnu pussalā, Eiropas dienvidos. Itālija robežojas ar Šveici, Austriju, Franciju, Slovēniju un divām anklāva pundurvalstīm - Vatikānu un Sanmarīno
Itālija atrodas Dienvideiropā, tās dabiskā robeža nedaudz atgādina zābaku (Apūlijas dienvidi veido formu kā papēdim, bet Kalabrijas reģions veido purngalu). Itālija austrumu, dienvidu un rietumu pusē robežojas ar jūrām – ar Ligūrijas un Tirēnu jūru rietumos, Adrijas jūra austrumos, Jonijas jūru un Vidusjūru dienvidos. Itālijas teritorijā atrodas arī Sicīlijas, Sardīnijas un Elbas salas. Sicīlija un Sardīnija ir attiecīgi vislielākās divas Vidusjūras salas. Itālijas ziemeļos slejas Alpu kalni, bet no ziemeļiem līdz dienvidiem Itālijas centrālajā daļā - Apenīni. Itālijas dienvidi ir vulkānu reģions. Sicīlijas austumdaļā atrodas lielākais aktīvais vulkāns Eiropā – Etna, kas paceļas 3340 metru augstumā v.j.l., savukārt netālu no Neapoles atrodas Vezuvs, kas savulaik nopostīja Pompeju pilsētu. Itālija savu augstāko virsotni - Monblānu -, kas paceļas 4807 metrus v.j.l., dala ar Franciju. Tā ir vienlaikus arī augstākā virsotne Eiropā.
Reģioni
To pavisam ir 20.
Provinces
Province sastāv no vairākām pašvaldībām un parasti vairākas provinces veido reģionu. Vienīgais izņēmums ir Valle d'Aosta reģions, kurā faktiski nav nevienas provinces.
Pēc 2006. gada datiem, Itālijā ir 109 provinces, no kurām trīs ir radītas salīdzinoši nesen un patstāvīgas kļūs tikai 2009. gadā.
Itālijas provincēs pastāv arī sava policija ,kas ir provinces līmeņa tiesībsargājošā iestāde.
Komūnas
Valsts galvenās tautsaimniecības jomas ir tūrisms, mode, inženiertehniskā nozare, ķīmijas rūpniecība, mehāniskie transportlīdzekļi un pārtikas rūpniecība. Tās ziemeļu reģioni, rēķinot ienākumus uz vienu iedzīvotāju, ir starp bagātākajiem visā Eiropā.…
