Itālijas ekonomiskās attīstības modelis
19.gs. beigās un 20.gs. sākumā Itālijā sāka strauji attīstīties rūpniecība, galvenokārt tikai Itālijas ziemeļos. Lai panāktu atbalstu savai darbībai tājā laika valdošais premjerministrs Džovanni Džoliti pieļāva, ka dienvidu reģioni paliek lielo zemes īpašnieku, baznīcas un mafijas pārvaldē.
Itālijas ekonomika stipri cieta Otrā pasaules kara laikā, sekas bija augstā inflācija un milzīgs bezdarbnieku skaits.
Pēckara periodā valsts masveida kapitālieguldījumi pamatnozarēs nodrošināja izrāvienu, pateicoties kam Itālija pārvērtās par agrāri industriālu valsti.
Viens no galvenajiem faktoriem Itālijas ekonomiskajai attīstībai bija pēc Māršala plāna (1947-1951) saņemtie 1204 miljoni dolāri no ASV.
Sākot ar 19.gs. vidu bija vērojama tendence palielināties valdības noteicošai lomai valsts ekonomikā. No 1946.-1952.gadam mazie un vidējie uzņēmumi saņēma tikai 15 miljardu liru valsts piešķirto kredītu, turpretīm lielie valsts monopoli saņēma 85 miljardu liru lielu kredītu.
Periodu, kas ilga no 1958. – 1963. gadam dēvēja par „ekonomisko brīnumu”. Tomēr, naftas krīzes laikā, kas aizsākās 1973. gadā, Itālijas ekonomika piedzīvoja zīmīgu grūdienu atpakaļ attīstībā. Tas izskaidrojams ar to, ka Itālija bija spiesta importēt visu valstij nepieciešamo naftas daudzumu, kā arī citus dabas resursus un materiālus, kas nepieciešami industrijas nozarei. Itālijai ir ļoti ierobežoti dabas resursu krājumi, kas rada problēmas saimniecības jomā.
1950.-1970. gados valsts ekonomiska izaugsme noveda pie masu ražošanas popularitātes un ražošanā dominēja lielās kompānijas, kuras atradās valsts ziemeļrietumos. Ekonomikas modelis, kurā vadošo lomu spēlēja valsts eksitēja Itālijā līdz pat 1990-to gadu sākumam.
1990. gadu sākumā Itālijas ekonomikai bija raksturīgi:
- izteikti bieža valdības maiņas;
- augstā korumpētība valdības līmenī;
izteiktās ekonomiskās atšķirības starp ziemeļu reģioniem un valsts dienvidiem;
- lēni ekonomiskās izaugsmes tempi;
- iekšējā pieprasījuma samazināšanās;
- augsts nodokļu līmenis;
- bezdarba pieaugums.…
