Martins Heidegers
1889 - 1976
Vācu filosofs, savdabīgs un pretrunīgs 20. gadsimta domātājs un viens no vācu eksistenciālisma pamatlicējiem.
Bijis Marburgas un Freiburgas universitāšu profesors.
Heidegers uzskata, ka, apzinoties esamību, cilvēks spēj izskaidrot savu būtību.
Viņa filosofijas atslēgas vārds – klātesamība.
Galvenais darbs- «Sein und Zeit»(«Esamība un laiks»)
Aristotelis
384. - 322. p.m.ē
Sengrieķu zinātnieks un filozofs. Viņu uzskata par vienu no trim visietekmīgākajiem filozofiem rietumu domāšanas veidā.
Aristotelis definēja mūsdienu izpratni par dabiskajām tiesībām.
Aristotelis uzskatīja, ka pasaule ir loģiski uzbūvēta un katrai lietai ir sava vieta.
Galvenie darbi: «Organons», «Metafizika» un «Poētika»
Epikūrs
341-270. pr. Kr.
Epikūrs radīja savu filozofijas virzienu un piesaistīja mācekļus Lesbas salas pilsētā Mitilēnē.
Epikūrs uzskata,ka cilvēks ir radīts,lai baudītu dzīvi,bet ne kā savu iegribu vergs.
Epikūrs secināja, ka ļaunuma eksistence nav savienojama ar dievu eksistenci.
Brīdināja no kaislībām, kas izraisa tikai ciešanas.
Deivids Hjūms
1711.- 1776.
Hjūms ir dzimis Edinburgā un turpat arī mācījies
Bija skotu vēsturnieks un filozofs, kam bija liela nozīme divu filozofijas skolu - skepticisma un empīrisma attīstībā.
Hjūms uzskatīja, ka lietām pašām nepiemīt īpašības, tās noteic cilvēka maņas un, ka zināšanu uzdevums nav izprast esamību, bet gan būt par ceļvedi praktiskajā dzīvē.
Galvenie darbi: «Traktāts par cilvēka dabu»; «Pētījums par cilvēka sapratni»
Imanuels Kants
1724.- 1804.
Imanuels Kants ir dzimis Kēnigsbergā
Bija vācu filozofs no Prūsijas. Viņu uzskata par vienu no Eiropas ievērojamākajiem domātājiem un pēdējo lielo Apgaismības filozofu.
Kants uzskatīja, ka ar vienādu pierādījumu spēku iespējams pamatot pretējus risinājumus: pasaule ir galīga, un tai nav robežu.
Galvenie darbi: «Tīrā prāta kritika»; «Praktiskā prāta kritika»; «Spriestspējas kritika»
…
