Jānis Poruks dzimis 1871. gada 13. oktobrī Vidzemes pusē, Druvienā. Viņa vecāki ir zemnieki no turīgas un senas zemnieku dzimtas.
Mācījies Druvienas pagastskolā (1881 - 1885),
Liezēres draudzes skolā (1885 - 1887),
Neatlaidīgi pārvarot materiālās grūtības, Poruks 1888. gadā iestājās Cēsu pilsētas skolā. Šajā laikā skolās īpaši izpaudās pārkrievošanas gars, kurš tika dažādos veidos iepotēts skolēnu apziņā. Skolēni pulcējās nelegāli lai organizētu literāros vakarus privātā dzīvoklī.
Cēsu skolā sākās viņa pirmie mēģinājumi literatūras jomā. Pirmos viņa darbus (feļetoni, īsie stāsti) publicēja laikraksti “Tēvija” un “Dienas lapa”.
Rīgas Politehniskā institūta priekšskolā (1889 - 1892).
1893 - 1894 ar mecenāta H. Vestermaņa materiālo atbalstu studējis Drēzdenes Karaliskajā konservatorijā, galvenokārt klavierspēli, mūzikas vēsturi, pašmācības ceļā arī filozofiju.
1894. gadā Poruks atgriezās Rīgā un sāka pelnīt sev iztiku strādājot dažādus darbus. Vienu brīdi, 1895. gada pavasarī, viņš strādāja par muižkungu Jaunpils draudzē, bet nepietiekamās zināšanas neļāva šo darbu saglabāt.
1897. gadā Poruks iestājās Rīgas politehniskā institūta ķīmijas nodaļā. Lai izdabātu savas līgavas Ernas Pētersones radiem, viņš iestājās tirdzniecības zinātņu nodaļā. šie apstākļi kopā ar īslaicīgu izslēgšanu no institūta studentu nemieru dēļ ietekmēja emocionāli jūtīgā Poruka apziņu un sāka parādīties pirmās psihiskās nelīdzsvarotības iezīmes.
1902. gadā Poruks apprecējās un šajā laikā iznāk vairākas grāmatas. šo labi iesākto darbu pārtrauca 1905. gada revolūcija un tai sekojošas soda ekspedīcijas, kuras nogalināja daudz aktīvu cilvēku un tajā skaitā grāmatu izdevēju Jāni Ozolu, kurš izdeva arī Poruka grāmatas.
1901 - 1905 - komerczinātnes..
Pēc 1905 vairākkārt ārstējies psihiatrisko slimību klīnikās Rīgā, Strenčos, Tērbatā, kā arī uzturējies sievas Ernestīnes mājās Cēsīs.
1909 - 1910 dzīvojis Burtnieku namā Vecmīlgrāvī.…