Viens no pazīstamākajiem 20. gs. dzejniekiem ir Jānis Krauklis, kurš plašāk pazīstams kā Jānis Ziemeļnieks. Viņa dzīve bija sūra un smaga, bērnība pilna rūgtām atmiņām, šāda dzīve ir radījusi orģinālu un interesantu dzeju, pilnu cerībām, mīlas gaidām un vilšanos.
Es skaistu sievu skūpstos aizmirsos,
Jo sejā tām bij Tava gaisma maigā,
Bet vīlos vien.... Un atkal maldījos
Uz ilgu spārniem dzīves naktī baigā
Jānis Ziemeļnieks ir dzimis 1897.gada 25. decembrī Bakūžu muižā pie Smiltenes, uzaudzis muižas stārasta ģimenē.
1905. gadā no smagas slimības mirst tēvs. Par galveno apgādnieci kļūst māte, bērniem jāiet ganos. Jānī rodas nepatika pret fizisku darbu.
krājas īgnums ne tikai pret saimnieku, bet jo vairāk pret lopiem, pret ganībām, pret sauli un lietu, pret dunduriem un mušām - pret visu, pret visu, kam bija sakars ar vasaru un gana darbu.
Jau būdams atzīts dzejnieks, Ziemeļnieks pats atcerējies: ’’Nevarēju just nekādu dabas skaistumu, saule man riebās, kad karsti spīdēja un govis sāka bizot, tāpat nepatika lietus, kas izmērcēja līdz ādai. Es ienīdu laukus un druvas, kas bija jāsargā, un apskaudu putnus, kas varēja laisties, kurp gribēja. Daudzas reizes domāju, kāpēc viņi nelaižas prom uz citu jaukāku vietu, kāpēc dzied še, kur man tik grūti jāmokās.’’
Pirmās mācību gaitas uzsāk Plāņu pagasta Sarkaņu skolā, kurā iestājas 1908. gadā. Tur viņš klūst pazīstams kā labs, varētu teikt, pat teicams skolnieks.
Jau agrā bērnībā topošajam rakstniekam bija vāja veselība. 1910.gadā viņš pārcieš smagu vēdera operāciju. Šī iemesla dēļ nācās pārtraukt mācības; sāpju lietošanai tika lietots morfijs - tobrīd diezvai kādam varēja ienākt prātā, ka tas kļūs par Ziemeļnieka mūža postu.
1912.gadā ģimene pārceļas uz Strenčiem, un 1913.gadā Jānis ar jaunāko brāli Konrādu sāk mācības Strenču ministrijas skolā, pirms tam gadu apmeklējot Strenču elemntārskolu.
Mācību laikā Strenču ministrijas skolā Jānim veidijas tuvas, romantiskas attiecības ar sk. Miķelsoni. Vielu pārdomām rakstniekam devis burvīgais vakars pie Burtnieku ezera. Tā iespaidā radies dzejolis “Uz Burtnieku ezera”.
Kara gados rakstnieks strādā Strenčos - sākumā viņš ir fotogrāfa māceklis, vēlāk jau pastāvīgs fotogrāfs, kura prasme nodrošina darbnīcai labu slavu.
Neveselīgais darbs laboratorijā atstāj iespaidu uz viņa vājo veselību, precīzāk uz redzi un gremošanas sistēmu. Kādu dienu, ciešot stipras sāpes, topošais raksnieks bez ārsta receptes no pazīstama aptieknieka iegūst opiju - pirmais solis pretim postam.
1919.gadā nodibinās padomju vara. Ziemeļnieku aizrauj skaistās idejas, viņš iesaistās izpildkomitejas darbībā, taču visai drīz apjauš, ka tam derdzas spilgtais kontrasts starp teoriju un reāli pastāvošo - asiņainiem darbiem.…
