Kas zināms?
Saskaņā ar Lenhart et al., (2010), aptuveni 57% no sociālo tīklu lietotājiem ir vecumā no 18 – 29 gadiem un tiem ir personīgie profili vairākos sociālo mediju tīklos.
Vairāk nekā 50% koledžas studentu sociālos tīklus izmanto vairākas reizes dienā. (Sheldon, 2008)
Galvenais iemesls, kādēļ tiek lietoti sociālie tīkli ir, lai uzturētu attiecības ar jau esošām paziņām, kuri ir daļa no lietotāju sociālā tīkla. (Sheldon, 2008)
Kā rāda dati, tad indivīdi, kuri komunikācijai izmanto Facebook, draudzība ir kvalitatīvāka. (Baker & Oswald, 2010)
Sociālo mediju saiti lietotājiem sniedz iespēju aktīvāk darboties socializācijas procesā, kā arī veidot pašiem savu identitāti. (Urista et al., 2009)
Daudzi indivīdi lieto sociālos tīklus lai justos populārāki, mēģinot pievienot pēc iespējas vairāk ‘’draugu’’, lai tādā veidā citiem šķistu apbrīnojamāki. Jauniešiem vidēji ir 358 Facebook draugi. (Pempek et al., 2009)
Pētījuma jautājumi
Kāds ir sociālo mediju lietošanas apjoms koledžas studentu vidū?
Vai ir kāda saistība starp sociālo mediju lietošanas apjomu un komunikāciju ar ģimeni un draugiem?
Vai ir saistība starp ‘’es’’ koncepciju un sociālo mediju lietošanu studentu vidū?
Pētījuma metode
Tika izmantota aptaujas metode.
Pētnieki izgāja Nacionālā Veselības institūta treniņprogrammu. Pētījuma uzsākšanai tika dota atļauja no universitātes Human Subject Research komitejas.
Sociālo mediju lietošanas aptauja (Use of Social Media Questionnaire) tika izmantota, lai savāktu datus. Aptauju radīja vadošie šī pētījuma pētnieki. Aptaujas jautājumos tika iekļautas tādas tēmas, kā, demogrāfija, sociālo mediju lietošanas apjoms, ietekme uz komunikāciju, attieksme pret sevi. Daži jautājumi tika adaptēti no ‘’Social Networking Websites and Teens Survey” , kuru radīja Lenhart, Purcell, Smith, and Zickuhr (2010).
Dalībnieki
96 pēdējā kursa studenti no ASV.
67 (69,8%) no aptaujātajiem bija sievietes, bet 29 (30,2%) bija vīrieši.
90% aptaujāto bija vecumā no 18 – 33 gadiem.
Rezultāti
Pētījumā tika noskaidrots, ka dalībnieki visbiežāk atjaunināja (updated) Facebook (88,5%) un Twitter (11,5%). 57 aptaujātie norādīja, ka sociālos tīklus apmeklē vairākas reizes dienā. Iemesli tam atšķīrās.
Lai izmērītu saskatāmās (perceived) komunikācijas prasmes, dalībniekiem bija jāatbild uz 9 jautājumiem. Maksimāli iegūstamais punktu skaits – 21. Vidējais rādītājs – 14. Rezultāti norādīja uz sociālo mediju nozīmīgo lomu komunikācijā.
50% studentu sociālos medijus komunikācijai ar ģimeni un draugiem izmantoja katru dienu. 40% norādīja, ka ar draugiem un ģimeni komunicē pāris reizes nedēļā; 8% - ik pēc pāris nedēļām; 2% - vēl retāk.
77% dod priekšroku komunikācijai ‘’aci pret aci’’. 23% - komunikācijai internetā.
‘’Es’’ koncepcija tika noteikta izmantojot 7 jautājumus. Maksimālais punktu skaits – 29. Vidēji – 19.
49% norādīja, ka sociālo mediju saiti tos ietekmēja pozitīvi. 49% - neietekmēja ne negatīvi, ne pozitīvi. Tika atrasta korelācija starp draugu skaitu soc. medijos un lietošanas biežumu, komunikāciju un ‘’es’’ koncepciju. 2 pētījuma dalībniekiem sociālo mediju lietošana izraisīja negatīvas sajūtas.
…
