Jaunlatviešu darbības mērķi
Kustības praktiskie mērķi bija saistīti ar Baltijas tradicionālās iekārtas pārveidošanu :
1) turpināt agrārās reformas, lai radītu plašu zemes īpašnieku slāni;
2) mazināt Baltijas autonomiju un muižniecības privilēģijas;
3) stimulēt jaunu ekonomikas nozaru attīstību;
4) attīstīt izglītību latviešu valodā un ieviest krievu valodu par galveno svešvalodu;
5) apvienot Kurzemes guberņu un Vidzemes guberņas latviešu daļu;
6) saliedēt latviešu tautu kā vienotu kultūras grupu;
7) sekmēt latviešu kultūru blakus vācu un krievu kultūrai.
Krišjānis Valdemārs
1856. gadā - sāka darboties Tērbatas Universitātes studentu pulciņš, kam bija liela nozīme nacionālajā kustībā. Tā kodolu veidoja Krišjānis Valdemārs, Krišjānis Barons, Juris Alunāns.
K. Valdemārs bija pirmais, kurš uzdrošinājās sevi dēvēt par latvieti
K. Valdemārs aicināja latviešus vairot turību, attīstot jūrniecību. Tāpēc tika uzsākta jūrskolu dibināšana.
Krišjānis Barons
Jaunlatviešu lielākais nopelns ir latviešu kultūras un valodas attīstība.
K. Barons turpināja vākt un sistematizēt tautasdziesmas, kā arī rakstīt par astronomijas un dabaszinātņu tēmām un publicēja grāmatu "Mūsu tēvzemes aprakstīšana"
Dainu skapis ir pasaules kultūras sastāvdaļa – tas ierakstīts UNESCO Pasaules atmiņas
…
