Jods ķīmisko elementu periodiskajā tabulā atrodas VII A grupā ar 53 kārtas skaitli. Jods ir nemetāls. Joda nosaukums no grieķu valodas [Iodes] nozīmē violets. Ķīmiski tas ir vismazāk aktīvais halogēns. Jodu lieto medicīnā, fotogrāfijā, krāsu ražošanā.
Atrašanās dabā
Jods dabā sastopams tikai savienujumos, galvenokārt jodīdos. Tos satur jūras ūdens un naftas urbumu ūdeņi. Joda savienojumi koncentrējas jūras augos, piemēram, laminārijās. Šo augu sausna satur 0.1 ... 0.6% joda. Joda minerāli lautarīts un ditceīts sastopami reti (Čīlē).
Jods ir tumši pelēka cieta kristāliska viela ar metālisku spīdumu un asu smaku. Tā kušanas temperatūra ir 113,6º C, taču, lēni karsējot, jods nekūst, bet gan pārvēršas violetos, kodīgos tvaikos, apejot šķidro fāzi – sublimējas. Ja joda tvaikus atdzesē, tad tie kristalizējas. Šī viela strauji reaģē ar metāliem, veidojot skābekli nesaturošus sāļus- jodīdus.
Izšķiroša nozīme jodam ir cilvēka dzīvības procesos. Cilvēka organismā ir 20 ... 30 mg joda, no kura ~ 15 mg koncentrēti vairogdziedzerī. Joda trūkums organismā rada vairogdziedzera palielināšanos (kāksli). Cilvēkam nepieciešamā joda diennakts deva, kas jāuzņem ar uzturu un ūdeni, ir 0,1 ... 0,2 mg.
Joda savienojumi.
Jodūdeņradis HI ir bezkrāsaina gāze ar asu smaku, tas labi šķīst ūdenī un veido visstiprāko halogēnūdeņražskābi – jodūdeņražskābi. HI līdzīgi HBR un H Cl gaisā “kūp”.
I- joni oksidējas vieglāk par Cl- un Br- joniem, tāpēc HI un jodūdeņražskābi oksidē pat gaisa skābeklis, izdalot brīvo jodu.…
