Jupiters
Lielākā Saules sistēmas planēta. Klasificēta kā gāzu gigants jeb milzu planēta. Tā ir 2,5 reizes lielāka nekā visas Saules sistēmas planētas kopā ņemtas.
Tā sastāv no gāzu maisījuma (90% ūdeņraža un 9% hēlija), atmosfērā sastopamas arī tādas vielas kā metāns, amonjaks, ogleklis, etāns, neons, skābeklis u.c. Dziļākajos slāņos atrodas sasaluša amonjaka kristāli. Spiediens un temperatūra Jupitera dzīlēs ir tik lieli, ka gāze atrodas sašķidrinātā stāvoklī, bet vēl dziļāk – metāliskā stāvoklī. Bieza un blīva atmosfēra, kas dziļākajos slāņos pakāpeniski pāriet šķidrā stāvoklī. Nav cietas virsmas, uz kuras varētu nosēsties kosmiskais aparāts
Kaut arī planēta ir milzīga (tajā var ietilpināt 1300 zemeslodes), tās svars ir tikai 300 reizes lielāks.
Romieši to nosauca pēc sava dieva Jupitera.
Jupiters strauji griežas, veicot vienu apgriezienu ap asi 10 stundās, tādēļ planēta ir ievērojami saplacināta pie poliem.
Uz Jupitera ir auksts - temperatūra mākoņu segas līmenī ir -130°C.
Jupiters izstaro kosmosā divas reizes vairāk enerģijas nekā to saņem no Saules.
Atmosfēras biezums ir 1000 km. Tajā reģistrētas spēcīgas zibens izlādes. Jupiteram izteikta jonosfēra, kura ir 3000 km.
Tā ir neizdevusies zvaigzne. Ja tā masa būtu 100 reižu lielāka, tad tā dzīlēs varētu notikt kodolreakcijas un Jupiters sāktu spīdēt.
Visspēcīgākais magnētiskais lauks, ko izraisa straujā rotācija un elektriskās strāvas, kas plūst metāliskā ūdeņraža slānī.
Jupitera gredzens ir tikai 1 km plāns un caurspīdīgs. …
