Kaņepju bioloģiskās īpašības. Agrotehnika, slimības, kaitēkļi un šķirnes

Kaņepju slimības
Pasaulē vairāk nekā 50 dažādu vīrusu, bakteriju, sēnīšu un kaitēkļu apdraud kaņepju sējumus.
Tomēr kaņepju spēja ātri pielāgoties apkārtējiem apstākļiem un veidot lielu biomasu ļauj tām veiksmīgi cīnīties ar kaitīgiem organismiem.
Vienīgā slimība, kas var ietekmēt kaņepju ražas Latvijas apstākļos, ir baltā puve, ko ierosina asku sēne Sclerotinia sckerotiorum, taču tā nenodara sējumiem būtiskus zaudējumus.

Inficēto kaņepju sēklu var ievākt, bet sēt to nedrīkst. Ievāktās sēklas var izmantot kaņepju sviesta un eļļas ražošanai, taču jāsēj ir ES sertificēta sēkla.
Bīstamākā kaņepēm sastopamā slimība ir pelēkā puve jeb botritioze (Botrytis cinerea, angļu val. – gray mould) un kaņepju rūsa (Hemp canker). Pelēkā puve bojā stiebriņus un visbiežāk piemeklē lietainās vasarās, radot ievērojamus ražas zudumus.  

Šķirņu apraksts
Mūsu apstākļos Latvijas vietējās kaņepes ‘Pūriņi’ ir vislabākās. Tās sasniedz 1,2 – 1,5 m augstumu. Eiropā audzētās šķirnes piemērotas siltākam klimatam, tām ir ļoti garš veģetācijas periods, un sēklas pie mums nevar ievākt. Der vienīgi Somijā selekcionētā šķirne ‘Finola’, jo tai sēklas ienākas reizē ar vietējām kaņepēm
SIA „Latgales Lauksaimniecības zinātnes centrs” (Viļānos) ir pārbaudījuši šķirnes, kas ir izveidotas līdzīgos klimatiskos apstākļos – Bialobrzeskie (Polija), USO 31 (Ukraina-Francija), Finola (Somija), arī citas šķirnes. .

…