Sena valsts
Cilvēki Ķīnā dzīvo jau apmēram 500 000 gadu
Ķīnieši ir senākā nepārtrauktā civilizācija pasaulē
Ķīnā ir izgudrots papīrs, tinte, kompass, rakstība, zīda aušana, grāmatu iespiešana, šaujampulveris
Līdz pat 20. gs. Ķīnu pārvaldīja imperatori, kuri nāca no dažādām dinastijām
Viņi turēja Ķīnu nošķirtībā no pārējās pasaules līdz pat 19. gs.
Ķīnas Tautas Republika tika izveidota 1949. gada 1. oktobrī .
Lielākie ezeri: Kukunors un Pojanhu;
Ķīnā ir arī citi lielāki ezeri: Buirnūrs, Dalainors, Duntinhu ezers, Hankas ezers, Kukunors;
Garākās upes: Dzeltenā upe jeb Huanhe (5464 km gara), Jandzi – trešā garākā upe pasaulē (6 300 km gara), Pērļu upe (Zhu Jiang) (2 197 km gara);
Augstākais punkts: Everests – 8846 m.v.j.i.;
Zemākais punkts: Turpan Pendi – 154 m.z.j.l.;
Nacionālais sastāvs: ķīnieši 91,9%, citi 8,1%;
Mūža ilgums: vidējais: 72,88 gadi;
vīrieši: 71,13 gadi;
sievietes: 74,82 gadi;
Iedzīvotāju blīvums: 138 cilv./km2;
Ķīnas karogs
Ķīnas karoga vislielākā zvaigzne apzīmē pašu Ķīnu.
Nākamās zvaigznes ir četras vislielākās
pilsētas Ķīnā – Šanhaja, Pekina, kura ir arī
Ķīnas galvaspilsēta un Uhaņa
Ģeogrāfiskais stāvoklis
Ķīna atrodas Eirāzijas kontinentā, Klusā okeāna rietumu piekrastē un aizņem lielāko Austrumu un Centrālās Āzijas teritorijas daļu.
Ķīna atrodas Āzijas dienvidaustrumos
Ķīnas platība – 9.6 mlj. km²
Pēc platības tā ir otra lielākā valsts Āzijā un trešā lielākā pasaulē
Tās sauszemes robežas platība ir apmēram 21 500 km, jūras – 15 000 km
Ķīna ziemeļos robežojas ar Mongoliju un Krieviju, ziemeļaustrumos ar Koreju, dienvidos ar Vjetnamu, Laosu, Mjanmu, Indiju, Butānu un Nepālu, rietumos ar Pakistānu, Afganistānu un Tadžikistānu, ziemeļrietumos ar Kirgizstānu un Kazahstānu.;
Ķīnas A krastus apskalo Dzeltenā, Austrumķīnas un Dienvidķīnas jūra
Oficiālais nosaukums un dibināšanas datums
Ķīna, oficiālais nosaukums Ķīnas Tautas Republika (ķīn. val. Čžunhua Žeņmiņ Gunhego), saīsināti – ĶTR. No 1949.gada pirmā oktobra - Ķīnas Tautas Republika.
Valoda
Ķīniešu valoda dalās vairākos dialektos, divi lielākie ir – Ziemeļu jeb mandarīnu (runā apmēram 70% ķīniešu);
Mandarīnu dialekts ir atdzīts kā oficiālais un tajā runā gandrīz visos apgabalos izņemot DA piekrasti;
Ķīniešu valoda ir viena no sešām ANO oficiālajām darba valodām;
Iedzīvotāji
Ķīnā pavisam mīt 1,23 mljrd. cilvēku – piektā daļa no visiem Zemes iedzīvotājiem
Iedzīvotāju blīvums: 138 cilv./km2;
Apmēram 93% Ķīnas iedzīvotāju ir ķīnieši
Ķīnas iedzīvotāju skaits katru gadu pieaug par 20 miljoniem.
Ķīnieši pieder pie mongoloīdās jeb “dzeltenās rases”
Raksturīgākās ķīniešu pazīmes ir : nepārāk garš augums, iedzeltena ādas krāsa, šauras acis (izstieptas) un melni mati, vīriešiem lēni aug bārda un ūsas.
Reljefs
Reljefs ir dažāds, dienvidrietumos atrodas Tibetas plakankalne un Himalaji, ziemeļrietumos un centrālajā daļā plešas tuksneši-Taklamakana un Alašaņa tuksnesis, daļa no Gobi tuksneši, bet austrumos atrodas Lielais Ķīnas līdzenums-te plešas valsts auglīgākās zemes, bet valsts lielākā daļa ir kalnaina.
Tibetas kalnienē ir gan augstkalnu līdzenumi, kuru vidējais augstums pārsniedz 4500 m, gan arī kalni, kuros vairāk nekā 100 virsotnes sasniedz 7000 m augstumu.
Klimats
Ķīnā ir raksturīgs kontinentālais klimats. Tā atrodas 50tajos platuma grādos. Valsts dienvidu daļa atrodas tropu un subtropu joslās, un ziemeļu daļa – aukstajās laika zonās.
Ķīnas dabas apstākļu daudzveidību nosaka divi faktori
Teritorijas izstieptība gan R-A virzienā, gan arī Z-D virzienā
Teritorijas reljefs, kas lielā mērā ir noteicis iedzīvotāju izvietojumu. Apmēram 33% no Ķīnas teritorijas aizņem kalni
Tibetas ZR daļā auksts ir pat vasarā (gaisa temperatūra +10, +15 °C), karsts ir Tibetas DA daļas upju ielejās (+ 40 °C). Ziema ir gara, pastāvīgi pūš vējš, gaiss ir ļoti sauss, jo nokrišņi ir reti – līdz 100 mm gadā (vairāk to ir D un DA daļā). Augājs ir nabadzīgs.
Vidējā temperatūra ziemeļu rajonos ziemas laikā ir ap -7 С. Vasarā ap +22С un diezgan sauss. …
