Kirēnisms - hēdonisms

Antīkā hedonisma pirmsākumi saistāmi ar Sokrata filozofiju. Sokrata nerakstītās runas, dzīves gudrība ļāva attīstīties jaunam dzīves un uzskatu veidam- hedonismam. Šis virziens turpināja Sokrata domu par augstāko labumu, proti, par laimi, kas savienota ar vajadzību ierobežošanu. Hedonisms (grieķu: hēdonē - bauda) ir ētiska mācība, par cilvēka dzīves jēgu, par mērķi un augstāko tikumu atzīt baudu, bauda mums ir nepieciešama tad, kad mēs ciešam sāpes baudas trūkuma dēļ. Tā ir arī baudas mācība. Kiniķi konsekventi cīnījās pret baudkāri cilvēkā un prasīja to iznīcināt, tāpēc ka viņi bija pārliecināti, ka ārpasaules objekts, rosinādams cilvēkā baudkāri, valda pār cilvēku un tā cilvēks zaudē savu iekšējo brīvību.