Latvijas valodniecības pirmsākumi
Literārās valodas tiesības un funkcijas latviešu valoda ieguva pēc 1905.g. revolūcijas
1917./18. g. mācības skolās pirmo reizi notika latviešu valodā
1919. g. visās Latvijas skolās bērni mācījās dzimtajā valodā
Jaunā ortogrāfija oficiāla kļuva 1922. g.
J. Endelīnam piemita:
Valodas izjūta
Pētnieka talants
Plašas zināšanas
Lielas darbaspējas
Baltu filoloģijas pamatlicējs
Leksikas pētnieks
Lat. val. ortogrāfijas izveidotājs
Jaunu vārdu atvasinātājs (labestība, apgāds,
ietekme, laimests, kārtība, klātiene, aizstāt u.c.)
Zinātniskās gramatikas un lat. val. skaidrojošās vārdnīcas autors
Zinātnieks, strādāja LU Filoloģijas fakultātes Latviešu valodas katedrā.
Darbi (~300)
Studiju gadu raksti publicēti ne vien Latvijā, bet arī ārzemēs
“Latviešu valodas gramatika” 1922.g. vācu valodā, 1951.g. latviešu valodā
"Latviešu lasāmgrāmata" 1922
"Latvijas vietu vārdi" 1922.gadā; 2. daļa 1926. gadā
1921. -1930. g. 8 brošūras “Izrunas un rakstības vadonis”
1928. -1932.g. “Dažādas valodas kļūdas”
"Latviešu valodas skaņas un formas" 1938
“Senprūšu valoda” 1943
“Ievads baltu filoloģijā” 1945
“Baltu valodu skaņas un formas” 1948
"Latvijas PSR vietvārdi" 1956, 2. daļa 1962
Nopelni
No 1929. g. J. Endzelīns ir:
PSRS Zinātņu akadēmijas korespondētājloceklis, Helsinku Somugru biedrības, Kēnigsbergas un Getingenas Zinātņu biedrības korespondētājloceklis,
Zviedrijas un Holandes Zinātņu akadēmijas, Čehu zinātņu un mākslas akadēmijas, Prāgas Zinātņu biedrības ārējais biedrs,
Upsalas, Kauņas universitātes goda doktors,
Amerikas Lingvistu biedrības, Igauņu zinātņu biedrības, Lietuviešu zinātņu biedrības un vēl citu zinātņu biedrību goda biedrs,
Latvijas PSR Nopelniem bagātais zinātnes darbinieks (1945)
LPSR Zinātņu akadēmijas akadēmiķis (1946).…
