Kobalts

Vēsture
Ķīmiskā elementa kobalta nosaukums radies no vācu valodas vārda Kobold – mājas gars, rūķītis.
Ilgi jauca ar bismutu
Tikai 1735. gadā Georgs Brants noskaidroja, ka Co nav nekas kopīgs ar bismutu. Viņš tāpat noskaidroja, ka tieši šī elementa savienojumi iekrāso stiklu zilā krāsā. Šo īpašību izmantoja jau senajā Asīrijā un Babilonijā.

Fizikālās īpašības
Atommasa 58,9 g/mol, kārtas skaitlis 27 blīvums 8900 kg/m3.
Pulēta tērauda krāsā ar stipru spīdumu, stiepjams, kaļams. Magnētisks, magnetizēšanās spēju zaudē 1150 C. Kūst 1495°C ,bet vārās 2927°C
Piejaucot magniju, kļūst labi kaļams, bet cita Me piemaisījums bojā tā īpašības.
Dzeltenīgo toni tam dod plāns oksīdu slānis
Ķīmiskās īpašības
Vislabāk šķīst atšķaidītā slāpekļskābē, dod nitrātu Co(No3)2
Kobaltīns CaAsS minerāls, sastopama iegulu veidos, sairstot pārklājas ar kobalta ziediem

Kobalta ziedi
Viena no vērtīgākajām kobalta rūdām, eritrīns (Co3As2O8+8H2O)karmīnsarkans minerāls sastopams dabā, kā staraini, zaroti veidojumi.
Izmantošana
Lieto ķirurģiskiem instrumentiem, glezniecībā, eļļas krāsā un stikla, porcelāna, un emaljas rūpniecībā podniecībā. Rotaslietu ražošanā, cementa ražošanā.…