Konformitāti noteicošie faktori:
PERSONĪBA. Cilvēki ar augstiem intelekta līmeņa un «ego spēka» rādītājiem mazāk pakļaujas grupas spiedienam, savukārt cilvēki ar izteiktiem autoritārisma rādītājiem parāda lielāku konformitāti (Ričards Kračfīlds, 1955). Bet Volters Mišels analizējot personības psiholoģijā veiktos pētījumus secināja, ka personības īpašības nenosaka indivīda konformitāti un sociālo uzvedību (Mischel, 1968)
DZIMUMS. Sievietēm ir izteiktāka nosliece uz konformitāti nekā vīriešiem. Dzimuma atšķirības konformitātē var būt atkarīgas arī no tā, kas ir eksperimenta vadītājs. Sievietes vairāk pakļaujas normatīvajai nekā informatīvajai ietekmei (R. Kračfīlds).
UZDEVUMA RAKSTURS. Jo neskaidrāks ir piedāvātais uzdevums, jo izteiktākas ir konformitātes izpausmes (Crutchfield, 1955)
GRUPAS LIELUMS. Dalībnieku skaitam grupā pieaugot(līdz 15), konformitātei ir tendence samazināties, tā vislielākā ir 3-4 cilvēku grupās. Cilvēki kļūst aizdomīgi, ja lielāks skaits citu cilvēku izrāda absolūtu vienprātību kādā strīdīgā jautājumā.
GRUPAS PIEVILCĪGUMS UN SALIEDĒTĪBA. Cilvēki vairāk ir gatavi pakļauties tām grupām, kuras viņiem šķiet pievilcīgas (Festinger, Schachter and Back, 1950)
STATUSS GRUPĀ. Sociālās normas vairāk tiecas ievērot sabiedrības vidusslāņa pārstāvji, savukārt slavenības un sabiedrības zemākais slānis tās ievēro vismazāk (Lippa, 1994).
PIEDERĪBA IEKŠGRUPĀM VAI ĀRGRUPĀM. Cilvēki vairāk tiecas pakļauties grupas spiedienam savējo grupās nekā ārgrupās. Cilvēki vairāk ir gatavi piekrist «savējiem» nekā «svešiem» (Abrams, Wetherell, Cochrane, Hogg and Turner, 1990)
SOCIĀLAIS ATBALSTS. Ja pārbaudāmajam atrodas domubiedrs, viņš enerģiskāk aizstāv savu viedokli un mazāk pakļaujas grupas spiedienam.
MAZĀKUMA IETEKME. Dzīves pieredze liecina, ka nav tik reti gadījumi, kad arī vairākums piekrīt mazākumam.
KULTŪRA. Kolektīvisma kultūrās cilvēkiem ir izteiktāka tendence pievienoties vairākuma viedoklim nekā individuālisma kultūrās (Smith and Bond, 1988)
…
