STAIPEKŅI
• zaļo visu gadu
• sporangiji veidojas zaru galos ciešās, cilindriskās vārpās – strobilos
• aug galvenokārt skuju koku un jauktajos mežos
• visas 3 Latvijā sastopamās staipekņu sugas ir aizsargājamas, jo pins attīstības ciks ilgs pat 20 gadus.
Gada staipeknis – vālīšu strobili katra zara galā ir pa vienam. (ārstniecisks augs)
Vālīšu staipeknis – strobili zara galā ir vairāki. (ārstniecisks augs)
Apdzira – nav strobili. Sporangiji atrodas auglīgo lapu virspusē zaru vidusdaļā. Indīgs ārstniecības augs. Auga novārījumu lieto alkoholisma ārstēšanā.
KOSAS
• lapās nav hlorofila
• ir gan auglīgie, gan neauglīgie dzinumi (auglīgo dzinumu galos ir vālīšveida strobils, kad sporas nogatavojušās, auglīgie dzinumi atmirst)
Tīruma kosa – gan nezāle, gan ārstniecisks augs. Drogām ievāc zaļos dzinumus. Kosu uzlējumu lieto kā urīndzenošu līdzekli, kā arī kā kompresi uzbrūcēm asiņošanas apturēšanai. (6-19 ribas)
Purva kosa – indīga. (4-5 ribas)
VĀRDNĪCA
Drogas – izžāvēti ārstniecības augi.
Sporangiji – sporu vācelītes. Tajos veidojas sporas.
SĒKLAUGI
(visattīstītākie augstākie augi)
SAKNE
• tiecas pēc ūdens un barības vielām (bārkšsaknes-ūdeni uzsūc no zugsnes virskārtas, mietsakne-no augsnes dziļākajiem slāņiem)
• nostiprina augu augsnē
• uzkrāj barības vielas (piemēram, burkānu lapās fotosintēzes ceļā veidojas ogļhifdrāti. Tos transportē uz sakni, kur tie glabājas, kamēr būs nepieciešami.)
• veģetatīvā vairošanās
• veic vielu sintēzi
Iedalījums:
• bārkšsaknes
• mietsaknes
• uzkrājējsaknes
• gaisa saknes
• piesaknes
Uzmava – šūnu kopa, kas atrodas saknes galā. Pasargā saknes galā esošās šūnas, veic saknes pārvietošanos.
Augšanas konuss – atrodas zem uzmavas. Tur notiek nepārtraukta šūnu dalīšanās.
Saknes spurgaliņas – atrodas apkārt saknei. Epidermas šūnu matveida izaugumi, uzsūc ūdeni un izšķīdušās minerālvielas.
Epiderma -> miza -> vadaudi <- miza <- epiderma
Epiderma – viena šūnu kārta, kas sedz saknes ārējo kārtu. Uzsūc ūdeni un minerālvielas.
…
