Pretstatā apgrūtinošai grozīšanai ir konstitūcijas, kuras var grozīt atvieglotā tiesiskā kārtībā- lokanās konstitūcijas.
Parlamentam ir iespējas pieņemt jebkuru konstitucionālu likumu vai konstitūcijas grozījumu ar deputātu vienkāršo balsu vairākumu.
Pastāvot lokanai konstitūcijai, ir visas iespējas politiskai un tiesiskai evolūcijai, jo nav vajadzīga formālu grozījumu izdarīšana ar sarežģītu procedūru.
SECINĀJUMI:
Konstitūcijas var klasificēt pēc:
- rakstītas (kodificētas) Vācijas, ASV; nerakstītas Anglija;
- pēc konstitūcijas apjoma - ASV ļoti īsa (ir pielikumi); LV konstitūcija-īsa, garas Itālijas, Spānijas;
- pēc konstitūciju satura – demokrātiskas( ASV, Vācijas), antidemokrātiskas - Irāka, Čīle;
- pēc valsts politiskās struktūras, parlamentāras - Latvija, Francija, prezidentālas - ASV, Vācija;
- pēc valsts teritoriālas uzbūves, unitāras - Francija, Austrija, federālas - Krievija, ASV;
- pēc to darbības noteiktā laika, iedalās īslaicīgās jeb pārejas (Haiti 1959.g.),vairāk saistītas ar nenoteikto politisko stāvokli valstī un pastāvīgajiem pilsoņu kariem un beztermiņa, norādot, ka doma paliek, bet ar laiku var tikt veiktas izmaiņas;
- pēc vēsturiskās izcelšanās (vairāk 19.gs., mūsdienās Jordānijā, Nepālā ) un tautas pieņemtās.
Konstitūciju saimes ir:
- anglo - amerikāņu, parasti pēc apjoma īsas, konkrētas (pārējie jautājumi atrodami citos tiesiskajos aktos);
- Rietumeiropas - pēc satura ļoti apjomīgas, ar instrukciju raksturu (Vācijas, Itālijas);
- ideoloģiskās, vairāk tiek iztirzātas nākotnes perspektīvas, mazāk uzmanības pievērsts konkrētai situācijai (lielākai daļai Islāma valstu);
- eklektiskās, jaukta tipa - parasti salīdzinoši nesen izveidotās valstīs (raksturīgas Āfrikas valstīm).
…