Mūsdienās krēsli ir sadzīvē visnepieciešamākā mēbele, ko mēs lietojam mācoties, strādājot, kārtojot darījumus, ēdot, sarunājoties. Ja veiktu pētījumu par to, kuru mēbeli dienas laikā mēs lietojam visbiežāk, esmu pārliecināta, ka pirmo vietu ieņemtu krēsls. Mūsdienās tā ir ērtība, kurai vairs nepievēršam lielu uzmanību, jo tā ir tik pierasta un pašsaprotama. Tikai tad, ja nākas, piemēram, autobusā garu ceļu stāvēt kājās, mēs novērtējam krēsla patieso vērtību. Tieši tāpēc izvēlējos tēmu- “Krēsls cauri kultūrām”, lai izceltu un izpētītu mums tik nozīmīgās, bet nepelnīti piemirstās mēbeles nozīmi.
Mans mērķis ir izpētīt krēsla attīstību sākot ar Pirmatnējo kultūru un beidzot ar Jaunākajiem laikiem. Izvirzīju šādus uzdevumus: apzināt un klasificēt krēslus dažādās kultūrās; pētīt krēslu attīstību cauri mūsdienām.
Mana izvirzītā hipotēze ir: krēsli ir bijuši pakļauti nebeidzamām pārmaiņām un no primitīviem veidojumiem ir pārvērtušies par mākslas darbiem.
Darbu sāku ar materiālu vākšanu. Tos galvenokārt meklēju interneta resursos. Tā kā, rakstisku materiālu par šo tēmu tikpat kā nav, meklēju fotogrāfijas, gleznas, skulptūras un citus mākslas darbus, kuros būtu attēloti krēsli. Tad atrastos materiālus sagrupēju atbilstoši kultūrām, un sāku pētniecības darbu. Mēģināju atrast sakarības starp vienas kultūras sēdēšanas ieradumiem, pēc tam skatījos, kā tie ir attīstījušies laika gaitā.
Katrā nodaļā ir apskatīta viena kultūra. Ir ievietoti attēli un aprakstīts, kas raksturīgs krēsliem konkrētajā periodā.
1.Pirmatnējā kultūra
Pirmatnējie cilvēki visbiežāk sēdēja uz zemes.
Pirmie apzinātie krēsli bija koka bluķi, kā redzams pirmajā attēlā vai akmeņi, kuros reizēm speciāli tika iekalti sēdekļi, kā redzams otrajā attēlā. Šādus veidojumus arī sauc par akmens krēsliem.
Pirmatnējā sabiedrībā komfortam vai izskatam nebija nozīmes, galvenais bija, lai krēsls pildītu savu funkciju. …