Krētas iedzīvotāji
Krētas salu bronzas laikmetā apdzīvoja mīnieši. Tie bija pirmie civilizētie eiropieši, kurus raksturoja augsts dzīves līmenis, materiālās kultūras kopumā.
Cilvēku dzīvi nodrošināja labie dabas apstākļi, zemes auglība, labvēlīgais klimats, kā arī izdevīgais ģeogrāfiskais stāvoklis. Vienīgais, kas sagādāja raizes krētiešiem, bija izvirdumi, kā rezultātā arī aizgāja bojā senā kultūras zeme.
Krētas civilizācijai nebija savas literatūras, lineāro rakstību izmantoja tikai ļoti šaurā sfērā- piļu grāmatvedībā. Visa reliģiskā un vēsturiskā pieredze tika nodota mutiski no paaudzes paaudzē.
Krētas reliģija
Saglabājušies pierādījumi nesniedz drošas un izsmeļošas liecības par šajā salā pastāvējušajām reliģiskajām tradīcijām. Daudzus minējumus var izteikt vienīgi iespējamas varbūtības līmenī, kas izriet no Knosas pils fresku zīmējumiem un arheoloģiskajos izrakumos atrastajiem skulpturālajiem veidojumiem.
Krētā, iespējams, pielūgtas sieviešu kārtas dievības, kas saistītas ar zemes un dabas auglības spēkiem, dažādām stihijām un maiņām kā dabas dzīvības un attīstības izteicējām. Arī reliģiskās dzīves vadīšana bijusi sieviešu - priesterieņu rokās. To apliecina tā saucamās "Čūsku priesterienes" figūriņa. Čūska un vērsis bijuši viņas svētie dzīvnieki. Knosas pils telpas rotā freskas, kurās attēlotas rituālās cīņas ar vērsi.
Izteiktas hipotēzes, ka vīriešu kārtas dievības parādījušās tikai pašā Krētas kultūras norieta periodā.…