Krievijā apgaismība radīja tādas aktivitātes, kuras Itālijā, Vācijā un Nīderlandē paveica renesanse, nav brīnus, ka 'saspiestības laiks' radīja kāda viena stila uzslāņojumu pār otru, kas Eiropā hronloģiski nomainīja cits citu.
18. gadsimtā sākumā kultūra sāka ieņēma principiāli jaunu vietu sabiedrībā. Māksla ieguva laicīgu valstisku nozīmi. Mākslas darba pasūtītājs kļuva zinošāks, turpināja pieaugt mākslas audzinošā loma.
Pēterburga sasaistīja Krievijas kultūras dzīvi ar ārzemēm, Maskava - ar valsts provincēm. Māksliniekam bija jākļūst zinošam profesionālim pašdarbība.
Krievijas vēsturē nav otra tāda cilvēka, kurš būtu tik slavens un kura darbība būtu tik nozīmīga valstij un tās kultūrai, kā bija Pēteris I.
Cilveks, kura personība Krievjas kultūrā savienoja šķietami nesavienojamo - tieksmi pēc apgaismības un ārkārtīgu despotismu. Cilvēks kurš pats ar savām rokā gan cēla, gan iznīcināja, kuru ienīda un dievināja. Šis cilvēks atstāja neizdzēšamas , lai arī pretrunīgas, pēdas Krievijas kultūrā.
Visa 18. gadsimta Krievjas kultūra bija pretrunu pilna, un šīs pretrunas nepavisam nekļuva par domstarpībām, tās bieži pargāja cita citā.
Pētera I reformu nozīmi Krievijas turpmākajā nākotnē ir grūti pārvērtēt, lai arī daļa tajās saskatīja barbarisku krievu kultūras tradīciju iznīcināšanu.…