Krišjānis Valdemārs dzimis 1825. gadā, Ārlavas pagasta Vecjunkuros, saimnieka ģimenē.
Mācījies Sasmakā, Pūņu muižas skolā un Lubezeres draudzes skolā līdz 1840. gadam.
No 1854. līdz 1858. gadam studējis Tērbatas universitātē - vēsturi un filoloģiju
No 1859. līdz 1867. gadam K. Valdemārs dzīvoja Pēterburgā.
1867. gadā viņš pārcēlās uz dzīvi Maskavā.
Valdemārs ir miris 1891.gada 7.decembrī Maskavā, apbedīts viņš tika Lielajos kapos Rīgā, kur 1898.gadā viņam uzstādīts piemineklis.
Daiļrade
1853. gadā izdota pirmā grāmata “300 stāsti”, kuri satur vairākus Krišjāņa Valdemāra sacerējumus dzejā un prozā.
1854. gadā vācu valodā izdota poēma “Natur und mensch”.
1856. gadā izdota Krišjāņa Valdemāra pirmā publikācija latviešu valodā “Ziņa par jaunām grāmatām”.
1857. gadā “Das Inland” – raksti par jūras skolas nepieciešamību.
1861. gadā izdota brošūra Krievu valodā “Krievijas tautskolas no tautsaimniecības viedokļa”.
1862. gadā Leipcigā publicē anonīmu brošūru “Baltijas, Īpaši Vidzemes, zemnieku stāvoklis”.
1862. gads - “Bizes Gaudas”, “Kaunīgi Latvieši” satur satīriskus īsprozas darbus
Devums sabiedrībai
Viņa ideju ierosināti darbojās pārējie jaunlatvieši, aizsākās tautas folkloras apzināšanas darbs, tautas izglītošanas process.
Atjauno latviešu cīņu pret Baltijas vāciešiem
Valdemārs pirmais no izglītotajiem latviešiem atklāti atzina savu tautību un ieteica no tās nekaunēties un neatkrist.
Valdemārs pirmais no latviešu tautības politiskajiem darbiniekiem informēja carisko patvaldību par vācu muižnieku patvaļīgi nostiprinātajām feodālajām privilēģijām Baltijā.
Jaunu posmu tirdzniecības flotes kadru sagatavošanā aizsāka viņa 1864. gadā dibinātā Ainažu jūrskola.
Aicināja latviešus krāt mantu, vairot kapitālu, izmantot kredītu un iesaistīties brīvās konkurences cīņā.…
