Sekas
Krusta kari novērsa musulmaņu ekspansiju Eiropā, nostiprinot kristietību.
Eiropa iepazina jaunas Austrumu preces. (Garšvielas, citroni, aprikozes, zīds, kokvilna, spoguļi, porcelāna trauki.)
Eiropieši uzlaboja higiēnu.
Apguva modi no Austrumiem.
Cilvēki iemācijās iepazīt citādo, nezināmo, veicinot interesi un ziņkārību jauniem atklājumiem.
Ekspansija-Valsts robežu vai tās ietekmes, darbības sfēras paplašināšana.
Secinājumi
Krusta karu laikā aizgāja bojā ļoti daudz cilvēku.
Tika izpostīta Bizantija.
Bruņinieki arvien vairāk sāka tiekties pēc greznības.
No Austrumu zemēm uz Eiropu plūda lielas bagātības.
Trešais Krusta karagājiens bija visvarenākais un tajā piedalijās 3 ievērojamākie valdnieki.(Anglijas karalis Ričards I Lauvassirds, Francijas karalis Filips II Augusts, Svētās Romas impērijas ķeizars Frīdrihs I Barbarossa)
Bērnu krusta karš bija ļoti neveiksmīgs un nepārdomāts.
Starp Ričardu I Lauvassirdi un Filipu II bija nesaskaņas, kas būtiski izmainīja 3. Krusta kara rezultātu.
Venēcija guva varas pieaugumu Austrumos pēc Konstantinopoles izpostīšanas.
Secinājumi
Ričards I Lauvassirds bija ļoti drosmīgs, gudrs un varens valdnieks.(Veiksmīgie kari, pamiers ar Saladīnu)
1204.g. Tika ieņemta un izlaupīta Konstantinopole, to organizēja Venēcijas dodžs* Enriko Dandolo
Pēc Konstantinopoles izpostīšanas krustneši nodibināja valsti- Latīņu impēriju, kas pastāvēja no 1204.-1261.g
Konstantinopoles izlaupīšanas laikā tika nogalināti liela daļa iedzīvotāju, sabojāti pareizticīgo dievnami, mākslas, arhitektūras pieminekļi.
7. krusta karš faktiski nemaz neiesākās.
Trešā krusta karu iemesls bija atgūt Jeruzalemi, ko 1187. gadā Saladīns atkaro no kristiešiem.
…
