Secinājumi
Krusta karos Eiropas tautas gan ieguva, gan zaudēja.
Krusta karotāju varaskāre, mantkārība un nežēlība palielināja naidu pret kristiešiem.
Daudzās vietās Eiropā krusta karu laikā tika izplatīta kristietība, un cilvēki dzīvoja pēc rietumeiropiešu paražām un reliģijas.
Zinātnieki uzskata, ka visos karos kopā krita ap 5 miljoniem eiropiešu. Arī bērni un sievietes aizgāja bojā gan karadarbības rezultātā, gan mirstot no bada, slāpēm un slimībām.
Austrumos tika izpostītas daudzas pilsētas un ciemi, tika nogalināti to iedzīvotāji, sagrauti dievnami, mākslas un arhitektūras pieminekļi.
Krusta kari pretēji cerētajam nevis nostiprināja, bet mazināja pāvesta autoritāti. Cilvēki ticēja pāvesta sludinātajam karam kā brīnumam, kas atnesīs jaunu Dieva valstību. Taču viņi pārliecinājās, ka Jeruzaleme ir parasta pilsēta un krusta karš ir parasts karš.
Secinājumi
Konstantinopoles izpostīšana radīja plaisu starp latīņu (Romas) un grieķu (Konstantinopoles) kristīgajām baznīcām. Līdz ar to Rietumu un Austrumu kristīgo baznīcu apvienošana vairs nebija iespējama.
Vienlaikus krusta kari bija pirmais lielais notikums, kas vienoja Rietumeiropiešus.
Krusta karu rezultātā paplašinājās tirdzniecība.
Citi krusta karu laikā apguva jaunas idejas, un tas veicināja zinātnes attīstību.
Eiropā mainījās mode – ieviesās austrumu stila apģērbi ar garām knābjveidīgām kurpēm. Eiropieši sāka arī mazgāt rokas pirms ēšanas.
Arī arābu cipari un šaujampulveris ienāca Eiropā no Austrumu zemēm.
…
