Krusta kari

Kopš 11.gadsimta beigām baznīca savā propagandā veiksmīgi savienoja svētceļojuma un “svētā kara” idejas, izvēršot nebijušu masu kustību, ko dēvē par Krusta kariem.
Par Krusta karotājiem sauca cilvēkus, kas, turēdami rokās vai uzšuvuši krustu uz apģērba, devās cīņā pret tiem, ko baznīca uzskatīja par Kristus ienaidniekiem.

Krusta karu norise
1095.gadā Dienvidfrancijas pilsētā Klermonā notika baznīcas koncils, kurā pāvests Urbāns II aicināja kristiešus steigties palīgā ticības brāļiem Austrumos un atbrīvot svētas vietas no ‘’neticīgo’’ musulmaņu varas

Iegansti ‘’Svētā kara” uzsākšanai:
Bizantijas imperatora Alekseja I lūgums palīdzēt cīņā pret musulmaņiem
Vēlme atbrīvot Jeruzalemi no turku- seldžuku varas.

Pirmais Krusta karš
Pirmais Krusta karš sākās 1096.gadā. Tā dalībnieki nāca no dažādām zemēm, un krustnešu karaspēks sastāvēja no vairākām vienībām

Šīm karagājienam bija labi panākumi:
tika ieņemtas vairākas pilsētas
tika izveidotas pirmās krustnešu valstis: Edesas grāfiste un Antiohijas hercogiste.…