Kultūras kanons - tautas tradīcijas

Kapu kopšana.
Latvijas kapsētas ir viena no kultūrvēstures mantojuma redzamajām zīmēm, kurās ar lielu cieņu tiek uzturēta dzīva aizgājēju piemiņa.
Kapusvētkos pulcējas mirušo piederīgie, tiem gatavojoties, kapi tiek īpaši saposti
Latvieši kapsētas kopj kā dārzus un tās var uzskatīt par savdabīgiem parkiem

Maija dziedājumi pie krusta.
Latvijā pārkāpusi tikai simts gadu slieksni, bet ir kļuvusi par būtisku kopienām Latgalē, Kurzemes Lēnu apkaimē, suitu novadā, Zemgales Skaistkalnes apkaimē
Ietver Dievmātes Marijas godināšanu ar īpašiem dziedājumiem, lasījumiem un krusta pūšķošanu ar ziediem
Iemiesota brīvdabas baznīcas ideja ar cilvēka, dabas, dievišķā saskari

Mirušo ofīcijs.
Ir aizlūgums par mirušajiem, ar nolūku palīdzēt viņu dvēselēm nokļūt debesīs
Atšķirībā no katoļu baznīcas prakses, kad aizlūgumu latīņu valodā notur mācītājs, Latgalē un Augšzemē, tradīcija iesakņojusies latviešu tautības katoļu iedzīvotāju tradicionālajā repertuārā, viņu dzimtajā valodā
Mūzika tiek pārmantota mutiski, tekstus izmanto no lūgšanu grāmatām
…