Latvijas Republikas Saeimas nams
Ēka tika uzbūvēta 1863.-1867.gadā pēc baltvācu arhitekta Roberta Pflūga un pirmā akadēmiski izglītotā latviešu arhitekta Jāņa Baumaņa projekta.
Gan celtne, gan telpas veidotas eklektisma stilā: ēkas formās un galvenajā reprezentācijas zālē, kur notika Vidzemes landtāga sēdes un svinības, izmantoti renesanses motīvi, Luija XVI stils iedvesmoja Dzeltenās zāles interjera izveidi.
Pārbūves darbi ir veikti vairākkārt. Astoņdesmito gadu sākumā tika aizbūvēts viens no iekšējiem pagalmiem un izveidota jauna telpa, kurā pašlaik iekārtota Balsošanas zāle. 1996.gadā tika pārkrāsots vestibils un Lielo marmora kāpņu telpa, tuvinot to historisma stila izjūtai.
Pašlaik reprezentācijas telpās ir skatāmi interjera dekori, dažas mēbeļu garnitūras un atsevišķi lietišķās mākslas priekšmeti, kas saglabājušies kopš ēkas celšanas laika.
Neatkarības laukums, agrāk Jēkaba laukums
Atrodas Vecrīgā starp Valdemāra, Torņa, Jēkaba un Noliktavas ielu.
1880. gadā Jēkaba laukumā notika Latviešu otrie vispārīgie dziedāšanas svētki.
1905. gadā pēc Georga Kūfalta projekta laukumā iekārtoja parku, kurā notika publiski sarīkojumi
Pēc Latvijas padomju okupācijas 1950. gadā laukumu Černiševska vārdā pārdēvēja par Černiševska laukumu.
1987. gada 20. novembrī atjaunoja Jēkaba laukuma nosaukumu, bet 2018. gada 25. oktobrī nolēma pārdēvēt par Neatkarības laukumu. Nosaukuma maiņas ierosinātāji bija "4. maija Deklarācijas kluba" biedri – Latvijas Republikas Augstākās padomes deputāti.
…