Kurzemes un Zemgales hercogiste

1617. gads hercogistē
Konfliktu rezultātā Vilhelms bija spiests pamest Kurzemi un doties emigrācijā, bet par vienīgo valdnieku hercogistē palika viņa vecākais brālis Frīdrihs.
Kurzemes muižniecība zvērēja uzticību Frīdriham, taču par to pieprasīja jaunu piekāpšanos. 
Tāpēc tapa Valdības formula un Kurzemes statūti.

Hercoga vara 
Hercoga vara bija ļoti ierobežota.
Viņš kļuva pilnīgi atkarīgs no muižniekiem, ko pārstāvēja hercogistes dižciltīgo muižnieku pārstāvniecības sapulce- lāndtags.
Turklāt viņa varu ierobežoja arī hercoga padome, ko veidoja 6 valsts augstākie ierēdņi.

Kurzemes statūti 
Tie bija hercogistes civilo un kriminālo normu apkopojums.
Statūti zemniekus pielīdzināja pērkamiem un pārdodamiem vergiem. Zemniekiem piederēja tikai kustāmā manta. Statūti aizliedza zemnieku sodīt ar nāvi bez tiesas.
Ar šiem likumiem muižnieki ieguva tik lielu politisko varu , ka faktiski hercogiste kļuva par muižnieku republiku.
Muižnieki uzskatīja, ka viņi bija vienīgā pilntiesīgā kārta valstī.

Kurzemes Zemgales hercogistes pārvalde
Pārvalde Kurzemes Zemgales hercogistē atradās divu dinastiju rokās:
Ketleru dinastija (1562.- 1737.)
Bīronu dinastija (1737.- 1795.)
…