Pilsētas
Kurzemes-Zemgales hercogistē sākumā pārvaldes centrs atradās Kuldīgā, bet pēc tam tika pārcelts uz Jelgavu. Hercogistei piederēja arī tādas pilsētas kā Tukums, Sēlpils, Bauska, Dobele, Grobiņa, Durbe, Ventspils, Skrunda, Saldus, Kandava, Liepāja, Piltene uc. pilsētas, kas arī mūsdienās ietilps Kurzemes un Zemgales reģionu teritorijā.
Kolonijas
Kurzemes-Zemgales hercogistei ir piederējuša tādas kolonijas kā Tobago sala Vestindijā un Andreja sala Gambijā, kur tika nodibināts Jēkaba forts. Abas kolonijas ieguva Hercogs Jēkabs, bet 1658. gadā Zviedrija iebruka hercogistē, sagūstīja Jēkabu un atņēma viņam visas kolonijas. Tomēr pēc kara beigām Jēkabs spēja atgūt Tobago koloniju.
Sadzīve un kultura
Livonijas karš un Polijas- Zviedrijas karš nopostīja Vidzemi, bet Kurzeme tikpat kā netika skarta. Līdz ar to Kurzemes hercogistē jau 16. gs. 2. pusē veidojās no Vidzemes atšķirīgi apstākļi, kas 17. gs. gaitā iezīmējās vēl krasāk, izpaužoties visās nozīmīgākajās sadzīves un kultūras jomās. Kurzemes hercogistē līdzās pastāvēja gan ievestā Rietumeiropas kultūra, gan latviešu un lībiešu tautas kultūra ar pirmkristietības tradīcijām. Kurzemes hercogistē izteikti dominēja kultūras materiālā puse. Ketlers un lielākā daļa Kurzemes muižnieku bija luterticīgi, tāpēc saglabāja zināmu distanci no Polijas. Lai pretotos kontrreformācijai, Ketlers izmantoja divus ceļus- Luterāņu baznīcas un skolas.
…
