Lāču maize

Lāču maizes ceptuves saimnieks un maizniekmeistars Normunds Skauģis īstas latviešu rudzu rupjmaizes cepšanas arodu iemācījies no savas mātes. Jau 16 gadu vecumā tēva mājās "Lāči“ Normunds Skauģis cepa maizi un pārdeva to Vidzemes tirgū. Līdz ar vectēva mājas "Benūžu-Skauģi" atgūšanu 1993. gadā, Normunds Skauģis dibināja maizes ceptuvi Lāči, kurai nosaukums tika dots par godu tēva mājām.

Lāču maizes tapšana
‘’Lāču’’ maize tiek cepta pēc senām tradīcijām: no kvalitatīviem miltiem, ar dabīgo ieraugu. Mīkla tiek raudzēta koka abrās, katrs kukulītis ir meistara roku veidots un cepts ar malku kurinātā klona krāsnī. Šāds cepšanas process nodrošina ‘’Lāču’’ maizei tās īpašo garšu, smaržu un visaugstāko uzturvērtību. Ilgstošās raudzēšanas procesā, kas atkarībā no maizes veida ilgst līdz 36 stundām, rodas E un B grupas vitamīni, organiskās skābes, kas stiprina cilvēka imūnsistēmu, cietās šķiedrvielas top izmantojamas cilvēka organismā un piedalās gremošanas trakta sakārtošanā.
Kad mīkla gatava, maizniekmeistars ar rokām veido katru kukulīti.
Mīklu nedrīkst daudz viļāt un spaidīt, lai maize saglabātu tajā esošo ogļskābo gāzi, kas radusies rūgšanas procesā, kas savukārt nodrošina to, lai maize cepoties iegūtu vajadzīgo apjomu, aromātu un garšu.…