Latviešu valodas grafēmika un ortogrāfija

Latviešu valoda sgrafēmika ir izveidota uz latīņu grafēmikas pamata, papildinot latīņu alfabētu ar dažādām diakritiskām zīmēm
Latviešu alfabētā ir 33 lielie un 33 mazie burti.
A a, B b, C c, Č č, D d, E e, Ē ē, F f, G g, Ģ ģ, H h, I i, Ī ī, J j, K k, Ķ ķ, L l, Ļ ļ, M m, N n, Ņ ņ, O o, P p, R r, S s, Š š, T t, U u, Ū ū, V v, Z z, Ž ž.
Alfabētā nav ietilpinātas burtu kopas jeb saliktas grafēmas dz, dž.
Burts ir vispārpieņemta grafiska zīme, kas viena vai kopā ar kādu diakritisku zīmi rakstībā apzīmē fonēmu. Izšķir lielos un mazos burtus, drukātos un rakstītos burtus.
Atsevišķu burtu kā mazāko patstāvīgo grafēmikas elementu sauc par grafēmu. Burtus ver veidot gan vienkāršas, gan saliktas grafēmas.
Vienkāršo grafēmu ar diakritisko zīmi izmanto garo patskaņu (ā, ē, ū, ī) apzīmēšanai un dažu līdzskaņu (č, ģ, ķ, ļ, ņ, š, ž) apzīmēšanai.
Dažu fonēmu apzīmēšanai lieto saliktas grafēmas jeb burtu kopas (ai, au, ie, ei). Ar saliktām grafēmām vokālismā apzīmē divskaņus, izņemot [uo].
Ar saliktām grafēmām konsonantismā apzīmē balsīgās afrikātas dz, dž.
…