Katrai tiesību sistēmai ir raksturīga noteikta struktūra. Tiesību sistēmas mazākais elements ir tiesību norma
Katras nacionālas valsts tiesību normas veido vienotu veselumu – nacionālas valsts tiesību sistēmu.
Katra tiesību norma nepastāv viena pati par sevi, bet gan noteiktā sistēma ar citām tiesību normām. Tiesību normu sistēmu, kas regulē vienveidīgus jautājumus (administratīvais akts, sūdzība, spriedums), sauc par tiesību institūtu.
Tiesību institūtu starpā pastāvošās saites veido tiesību nozari. Tiesību nozare ir tiesību normu (un tiesību institūtu) kopums, kas attiecas uz vienveidīgām sabiedriskajām attiecībām. Latvijā ir tādas tiesību nozares kā krimināltiesības, administratīvās tiesības, darba tiesības, konstitucionālās tiesības, civiltiesības u.c. Mēs jums stāstīsim par Latvijas civiltiesību sistēmu.
Civiltiesības ir pamats visām privātajām tiesībām, t.i. tiesībām, kas regulē gan fizisko, gan juridisko personu tiesiskās attiecības.
Civiltiesiskās attiecības Latvijā regulē 1937.gada Civillikums ,kura darbība 1992.un 1993.gadā tika atjaunota. Pirms 2. pasaules kara Civillikums tika uzskatīts par ļoti progresīvu un arī mūsdienās tas nav zaudējis savu nozīmi.
Civillikums sastāv no Ievaddaļas, kas nosaka Civillikuma piemērošanu laikā un telpā, un četrām galvenajām daļām un tās ir:
Ģimenes tiesības. Ģimenes tiesības ir tiesību kopums, kas regulē ģimenes locekļu attiecības. Ģimenes tiesības regulē šādas tiesiskās attiecības (gan mantiskās, gan nemantiskās):
1.Starp personām, kuras gatavojas stāties laulībā, - saderinātajiem,
2.starp laulātajiem,
3.starp vecākiem un bērniem,
4.starp aizbildņiem un aizgādņiem,
5.starp aizgādņiem un pilngadīgām rīcībnespējīgām personām vai personām, kurām ar tiesas lēmumu ir ierobežota rīcībspēja,
6.starp valsts izveidotu bērnu un rīcībnespējīgo tiesību ievērošanas uzraudzības institūciju- bāriņtiesu (pagasttiesu) un vecākiem, aizbildņiem un aizgādņiem.
Mantojuma tiesības. Kā nosaka Latvijas Republikas Civillikuma 382.pants: „Mantojums ir kopība, kurā ietilpst visa kustamā un nekustamā manta, kā arī citiem atdodamās tiesības un saistības, kas mirušam vai par mirušu izsludinātam piederējušas viņa patiesās vai tiesiski pieņemamās nāves laikā. Šajā ziņā mirušo vai par mirušu izsludināto sauc par mantojuma atstājēju.” Latvijā mantojuma tiesības ietver ne tikai mantu, bet arī atdodamās tiesības un saistības, kas vairāk vai mazāk attiecas uz kādu mantisku labumu. Netiek mantotas tādas personiskas lietas kā tiesības uz vārdu, cieņu, kā arī uz autortiesībām. Civillikums nosaka, ka iespēju iegūt mantojumu, sauc par mantojuma tiesību. Personu, kurai pieder šāda tiesība sauc par mantinieku. Mantinieks iegūst mantošanas tiesību līdz ar mantojuma atklāšanās brīdi. Šī tiesība sevī ietver mantinieka brīvas izvēles tiesības – pieņemt mantojumu vai to atraidīt. Mantojuma pāreja var notikt:
1.uz likuma pamata
2.saskaņā ar testamentu
3.saskaņā ar mantojuma līgumu.…
