Tautas atmodas sākumi
Par latviešu pirmo atmodu var saukt periodu no 1848. g. – 1870. g., bet pirmās tautas atmodas pazīmes iesākās jau 1764.g, kad Latvijā dzīvoja Vācu dzejnieks un literāts Johans Gotfrīds Herders, kurš Rīgā strādāja par mācītāju un skolotāju līdz 1769. g. Iepazīstoties ar latviešu tautas kultūru Herders palika sajūsmināts un pārsteigts galvenokārt par latviešu tautasdziesmu daudzveidību.
Johans Gotfrīds Herders
Vācu dzejnieks, kritiķis, teologs un filozofs, kas ir pazīstams ar to, ka viņa uzskati ir ietekmējuši plašāk pazīstamus autorus, piemēram, Gēti. Herders ir arī pazīstams kā viens no romantisma pamatlicējiem. Herders asi nosodīja vācu krustnešu iebrukumu Latvijā 13. gadsimtā un latviešu zemnieku apspiešanu. Atzinīgi vērtēja Garlība Merķeļa darbus.
Jaunlatviešu kustība
19. gadsimta vidū, pateicoties ekonomiskajām pārmaiņām un dzimtbūšanas atcelšanai, notika straujāka izglītības un kultūras attīstība. Tika atvērtas vairākas pagastskolas un arī draudzes skolas.
Jaunlatviešu kustība radās un pastāvēja 19. gadsimta 50. - 60. gados. Tā bija latviešu progresīvās inteliģences kustība, kura galvenokārt cīnījās par latviešu nacionālās identitātes apzināšanu un saglabāšanu.
Jaunlatviešu kustības mērķi:
Latviešu nacionālās kultūras izveidošana un kopšana, sevišķu uzmanību pievēršot tēvu valodai un nacionālajai skolai
Latviešu sabiedrības diferencēšana un nostiprināšana
Krišjānis Valdemārs
Krišjānis Valdemārs bija viens no latviešu nacionālās literatūras un publicistikas veidotājiem. Viņš bija pirmsācējs Jaunlatviešu kustībai. Savācis neskaitāmas tautasdziesmas, kopā ar saviem sekotājiem (Krišjāni Baronu, Frici Brīvzemnieku) izveidojis latviešu dainu skapi.
Krišjānis Barons
Darbojies darvinisma un dabaszinātņu pētīšanā. 1878. gadā stājās pie latviešu tautas dziesmu kārtošanas un būtībā turpināja Krišjāņa Valdemāra darbu. Krišjāņa Barona mūža darbs folkloristikā – akadēmiskais tautas dziesmu krājums „Latvju Dainas” .…
